• Home
• Canon Text
• Romanized
• śāstrapiṭaka
• yoginītantraṭīkā
• Vasantatilakā

Vasantatilakā

Technical Details

p.1

vasantatilakāyāṁ

prathamo nirdeśaḥ

oṁ namaḥ śrīvajrasattvāya |

samaviṣamamahāsukhasaptatriṁśanmahābodhi pakṣastha dharmasvabhāva sthitaṁ svāṅganāḍī catuścakramukhyaṁ sapañcasvaradvādaśa mātrāśca(ca)tustriṁśadābhūṣitavyañjanaṁ kāyavākcitta bhedasthitānāṁ ca pīṭhādikānāṁ daśānāṁ bhuvāmīśvaraṁ sarvagaṁ sarvajantu svahṛnmadhyagaṁ vyomarūpaṁ paraṁ śāntam ||1||

rahasyadīpikāṭīkā

oṁ namaḥ śrīvajraḍākāya

ṣaṭtriṁśatsaṁvidā'bhinna svabhāvaṁ herukaṁ prabhum |

praṇamya vivariṣyāmi vasantatilakāṁ kramāt ||

caturthamahāmudrāsiddhiprāptaḥ svaparārthasampādanabaddhakakṣo vicitrādbhutayoginītantropadiṣṭa - viśiṣṭacaritra saṁdarśanāvarjitavineyalaukikalokottaracamatkāravikasatsva-

p.2

śemuṣīpratibhāsamānavividhopadeśo dvitīyaśrīheruka iva pratyakṣaddaśyaḥ svayaṁ pratibhāsamānamāmnāyaviśeṣaṁ tadarthibhyaḥ prakāśanāśayena kṛtotsāhaḥ śrīkṛṣṇapādanāmamahācārya imāmadhyātmakrameṇa bhagavataḥ śrīherukasya sādhanopāyikāṁ vasantatilakābhidhānāmāripsuḥ svarūpānusmṛtaye svarūpānusmṛtaye svarūpāvyatiriktaṁ tameva svābhāyuktaṁ namaskartuṁ samaviṣametyādinā sādhanopāyikāyāṁ(yāḥ) pīṭhikāṁ racitavān |

tatrādau tāvadabhidhānā dīnyucyante | vasantatilaketyabhidhānam, niṣpannakramo'bhidheyaḥ, vācyavācakallakṣaṇaḥ sambandhaḥ śabdārthayoḥ, sāmānyalakṣaṇataḥ sukhāvabodhaḥ prayojanam | samyagjñānapūrvikā mahāmudrāsiddhipurassarasakalajagadarthasampattistatprayojanamiti saṁkṣepaḥ |

taṁ śrīherukābhidhānaṁ praṇamya vasantatilakāṁ vakṣya iti sambandhaḥ kīdṛśam ? samaviṣametyādi | samā upāyasvabhāvāḥ, viṣamāḥ prajñāsvabhāvāḥ, mahāsaukhyāstadadvayarūpiṇo ya ete saptatriṁśadbodhipakṣāḥ pañcamārga saṁgṛhītā [ḥ] kāyānusmṛtyupasthānādārabhya samyaksamādhiparyantāḥ svabhāvā yasya, tenaiva rūpeṇa yaḥ sthitaḥ, tam | tatra samā dvāviṁśatidharmāḥ, laukikamārgasaṁgṛhītatvāt | viṣamāḥ pañcadaśadharmāḥ, lokottaramārga-saṁgṛhītatvāt | athavā samāḥ savyanāḍīprabhavāḥ saṁvidaḥ, viṣamā vāmanāḍīprabhavāḥ | cakṣurādi[ṣaḍ] vijñānānāṁ pratyekamā [tyekaṁ caturā] nandādibhedāśca(cca)tuviṁśatirānandāḥ, cakracatuṣṭaye praveśāditraya [praveśa-sthiti-utthāpana]krameṇānandāditrayabhedād dvādaśānandāḥ, sarvāṅgalayādekaḥ | evaṁ saptatriṁśadbodhipakṣadharmasvabhāvasthito bhagavān sahajaikamūrtiḥ | bahirapi tāvatībhirḍākinībhiru(ryu)ktaḥ |

tadeva cakreśvaratvaṁ pratipādayitumāha- svāṅganāḍītyādi | sveṣvaṅgeṣvaṣṭasu kāyadvāreṣu yā etā māḍyo darśana-śravaṇa-modanāsvādana-sparśanavyāpārāḥ kākāsyādirūpāḥ, tathā catvāri cakrāṇi nirmāṇādīni nābhihṛtkaṇṭhamūrddhasthāni yathākramaṁ nirmāṇadharmasaṁbhoga-svabhāvakāyasvabhāvāni, teṣu jñānacittavākkāyacakrātmakeṣu mukhyaṁ saṁvṛtiparamārthābhinna-bodhirūpahṛdayarūpatayā svāmibhūtam |

mantramūrtitvenāpi tatsvabhāvamāha - sapañcasvaradvādaśamātrācatustriṁśadābhūṣitavyañjanam | pañcasvarapadasyaikaśeṣād daśa saṁpadyante | tatra dharmacakra madhye digdaleṣu caturṣu ca yathā[kramaṁ] hū oṁ āḥ hrīṁ kha iti svaropalakṣitānāṁ tathāgatabījānāṁ nyāsāt 

p.3

skandhaviśuddhiḥ, saṁbhogacakre'pi au ā ī ū ai bījānāṁ pañcānāṁ nyāsāt pañcadhātuviśuddhiḥ, tathā dvādaśamātrā napuṁsakacatuṣṭayavarjitā vāmāyāmadhomukhāstā eva dakṣiṇasyāmūrddha(rdha)mukhāścaturviśatyā kakārādibhirūrdhvādhomukhairmakārasvabhāvānusvāra-rañjitaiḥ parivṛtāḥ | tathā tā eva napuṁsakasahitāḥ ṣoḍaśadviguṇībhūtā mahāsukhacakre ūrdhvādho'kṣaravarjitāḥ | kādayaśca dvātriṁśaddviguṇībhūtā nni nirmāṇacakre | catuviṁśatināḍīnyāsapakṣe ya ra la vā dharmacakrakoṇeṣu ūṣmāṇastadbahi[ḥ] bhājanarūpāḥ sthitāḥ | caturṇāmapi cakrāṇāṁ madhye svarādya-meghanāda-brahma-anāhatanā(hatā)kṣarāṇi | repho jālandhare kṣakāro'dhodvārāgra iti | etairbhūṣitaṁ mantrolirūpam |

daśabhūmīśvaratvamasya pratipādayitumāha - kāyavākcittabhedasthitānāṁ ca pīṭhādikānāṁ daśānāṁ bhuvāmīśvaram | anyacca kīdṛśaṁ praṇamya vasantatilakāṁ vakṣye- pramuditādi svabhāvā yā etā daśa bodhisattvabhūmayaḥ pīṭhādyā kāyādicakreṣu vilomena bhedena sthitāḥ, śiraādisthāneṣvabhedyādirūpā nāḍyastāsāmīśvaraḥ prabhuḥ, tam | iha bodhisattvabhūmayo daśa, yāsu bodhisattvaḥ kleśajñeyāvaraṇaṁ pradahitvā satyaṁ paśyati | avikalpadhātusākṣātkārāt trikalpā saṁkhyeya prāpyasaṁbodhiśca bhavati,

cittotpādā(do dhimokṣo'sau śuddhādhyā śayiko'paraḥ |

vaipākyo bhūmiṣu matastathāva raṇavarjitaḥ ||

iti vacanāt | iha tu pullīrādisaṁketitadaśabhūmisaṁcārasādhyalayādi svabhāvakāyatrayā dhigamapradhānasvasaṁvedyaśrīmahāsukhāparaparyāyasamyaksaṁbodhirūpaśrīherukatvasākṣātkāra āśutaraṁ ca niṣpadyata ihaiva janmanīti prajñāpāramitādarśanād viśeṣaḥ | ataḥ pīṭhādibhīmīnāṁ dharmakāyādirūpeṇa sahajasyaivādhipatyād daśabhūmīśvaratvaṁ bhagavataḥ pratipāditaṁ bhavati | pīṭhādīnāṁ bhīmīnāṁ ca nirukti sāmānādhikaraṇyaṁ ca uttaratra vyākhyāsyate |

p.4

śrīherukaṁ paramanirvṛtitattvarūpaṁ

prodyadvasantatilakā spharaṇojjvalābham |

anyacca kīdṛśam - sarvagam | skandhādayaḥ sarve, tatra dharmatayā sthitatvāt sarvagaṁ dharmadhātum |

sarvajantusvahṛnmadhyagamiti | paśupakṣisarīsṛpamanujādayaḥ sarvajantavaḥ, teṣāṁ svahṛnmadhyaga (gaṁ) hṛtpadmasaṁpuṭa sanniviṣṭakarṇikāntarasthitapṛthitapṛthivyādicaturdhāstusvabhāvo-rdhvādhaḥ sūryendumaṇḍalamadhyaga vālāgraśatasahasrabhāgapramāṇasūkṣmātisukṣmadharmadhātusvabhāva sarvacakraḍākinīvīrādya(ti?)bhinnarūpeṇa sthitam | uktaṁ ca -

hṛdaye vartate nityaṁ bindureko hyanakṣaraḥ |

taṁ ca bhāvayatāṁ puṁsāṁ jñānamutpadyate param || iti,

saṁpuṭaṁ saṁpuṭībhāve bindurekaḥ prakāśate |

asaṁpuṭapuṭo bhūtvā bindurnirbindutāṁ brajet || iti vacanāt |

anyacca kīdṛśam - vyomarūpaṁ dharmakāyatvāt | pañcavyomarūpaṁ vā trivṛtādināḍīsparśagamyatvāt | uktaṁ ca -

bhagamadhye yadākāśaṁ pañcavyomairalañkṛtam |

karṇikākeśarairyuktaṁ dalāṣṭakavibhūṣitam || ityādi |

paraṁ śāntamityādi | pāramārthikabodhicittarūpatvāt param, niṣprapañcatvāt śāntam ||1||

śrīherukamityādinā vivṛtisaṁvṛtirūpa bodhicittasvarūpatāṁ samyak pratipādayitumāha - śrīherukam | tantroktacaturvimokṣātmakam | paramanirvṛtitattvaṁ sahajaikadharmakāya, tadrūpaṁ(paḥ) tanmayastam | tathā prodyantī nirmāṇāduttiṣṭhantī yeyaṁ vārāhīsvabhāvā bhāvinā vasantenābhijñādikusumodbhavayogena herukeṇa saṁyojyamānā tilakeva tilakā prakāśamayī jñānāgnijvālā skandhadhātvāyatanendhanadāhikā, tasyā yadetat spharaṇaṁ madhyamārgeṇordhvaṁ tricakrapravṛttiḥ, tenojjvalā tacchāyāsphuritā bhā prabhā 

p.5

kāyatrayaprasarasaṁcitenādicakra -

nāthaṁ praṇamya jagataḥ svaparārthasaukhyam ||2||

yasya tam | tathā kāyavākcittakulatrayarūpasya rasanādi nāḍītrayasya yo'sau prasaraḥ pullīrādisthāneṣu nirmāṇādiṣu prasaraḥ, tasya yo'sau saṁcayaścaturviṁśati-viṁśatyadhikaśata-ekaviṁśatisahasra-dvāsaptatisahasrasaṁkhyā, tena saṁkhyātaṁ yadetānnāḍīcakramanantavīra (ri)ṇīsvabhāvam, tatra nāthaṁ saṁvṛtibodhicittarūpeṇa prabhum | uktaṁ ca -

pāda-guhya-guda-hṛt-śirodhātumaṇḍalagamerupṛṣṭhagam |

nāḍikāsamayavajrapadmagaṁ tvāṁ namāmyubhayacittaherukam ||

guhyakokanadakarṇikāntaravyomapañcakamahānabhaḥsthitam |

dharmadhātutilakādvayādvayaṁ tvāṁ namāmi sahajātmaherukam ||

kālameghapaṭalāntarocchaladvidyudugrapaṭalādhikatviṣam |

sattvabhājanayugapradāhikāṁ tvāṁ namāmi jagadamba herukīm ||

nābhicakrakuha rāmburāśito vajravārija samājasaṁbhavām |

saudhasārarasa pānalampaṭāṁ tvāṁ namāmi vaḍavānalatviṣam || ityādi |

dharmakāyasvarūpaṁ praṇamyetarābhyāmapi namaskartumāha jagataḥ svaparārthasaukhyamiti | jagatastraidhātukasya svasaṁvedyaṁ saukhyaṁ svasaukhyam, kuliśamukhādaspha raṇāvasthāyāṁ saṁbhogakāyasvarūpam | tadanyasyāṁ parārthasaukhyaṁ nirmāṇakāyasvabhāvam | yo'yaṁ jagadutpādaḥ sa eva tathāgatotpādaḥ, tadrūpatvājjagataḥ | uktaṁ ca saṁpuṭatilake -

p.6

vasantatilakāṁ vakṣye yogapīṭhavinirgatām |

sabāhyādhyātmarūpeṇa śrīcakrasaṁvarakramāt ||3||

sarvaḍākinīmayo(yaṁ) raktaṁ sarvavajrasamudbhavam |

padmanarteśvaraḥ khyātaḥ padmaprakāśayogataḥ |

vajrasūryaḥ paraṁ khyātaḥ sphuradūrddha(rdhva)prabhāsvaram(raḥ) ||

śrīvajraḍāke'pi -

rocate dīpyate yattanmahāvairocano muniḥ |

viramānta paramāśve (śvo)'sau vāyūnāṁ viśvasaṁbhavāt ||

ata eva vārāhyā samāliṅgitavigraham, pūrvoktenaiva nyāyeneti vākyaśeṣaḥ ||2||

[ śrīherukābhidhānamiti | anāmānamapi bhagavantaṁ saṁvṛtyā śrīheruka ityabhidhānena pratipādyam | hūkāreṇa pratiravasadṛśena nādena ramyaṁ manoharam | yato yā vasantatilakā sa eva nādaḥ, tena dhvaninodghāṭito bindurbhagavānata eva nādabindusaṁghaṭṭa eva tayoḥ samāpatti rutpatti[ḥ], kramātītatvādutpanna kramasvabhāvaṁ praṇamyeti pūrveṇa sambandhaḥ ||2|| ]

kīdṛśīṁ vasantatilakāṁ vakṣye-yogapīṭhavinirgatām | catvāri yogapīṭhāni ātma-para-mantra-tattvapīṭhākhyāni yathākramaṁ nābhihṛtkaṇṭhaśirāṁsi, tebhyo vinirgatāṁ gamanāgamanayogena pravṛttām | tadvācikā sādhanopāyikā'pi vasantatilaketyucyate, sītāharaṇakāvyavat | kuta iyaṁ samuddṛtetyāha-śrīcakrasaṁvaraṁ nāma tantram, tatra yo bāhyādhyātmalakṣaṇastadvadutpannā nutpannākhyaḥ kramo mārgastattva(tsva)rūpeṇa vakṣye, iti pūrveṇa sambandhaḥ | tathāhyutpattikrame saptatriṁśadātmakaṁ maṇḍalacakram, niṣpannakrame tu mahāsukhe tatsaṁkhyaṁ nāḍīcakram, evamanyadapyūhyam ||3||

p.7

śrīvajraḍākinī siddhā svadehe saṁvyavasthitā |

atisvalparucīnāṁ tu spaṣṭāvagamahetunā ||4||

kṛtrimaṁ maṇḍalaṁ tyaktvā kṛtrimaṁ homakarmaṁ ca |

kṛtrimāṁ bhāvanāṁ cāpi kṛtrimaṁ japameva ca ||5||

kṛtrimaṁ sarvamityādi svabhāvayogarūpataḥ |

kṛtrimā prakriyā bāhyā svarūpapratipattaye |

prayojanamāha - śrīvajraḍākinītyādi | yeyaṁ bhagavatī vajraḍākinī, vajraṁ saṁvaramanāhatākṣaradvārasthamanāhataṁ khagamukhaikarasaṁ sravatsudhaṁ dugdhābdhi taraṅgabhaṅgān muñcantam, ḍayati gacchatīti vajraḍākinī vidyucchaṭāsahasravad dīpitāṅgī bhagavatī jñānāgniprabhā vārāhī, sā siddhā dharmatārūpatvāt prakṛtyaiva niṣpannā, sarvaireva vedyatvāt | kiṁ bahiḥ sthitā ? netyāha - svadehe skandhādimaye kāye, vyavasthitā tiṣṭhati, prāguktena krameṇa tata eva tasyā upalabdheḥ | tataśca vistaratantramavagāhitumasa(śa)ktānāmatisvalparucīnāṁ pudgalānāṁ spaṣṭāvagamastadavabodho yathā syādityato hetorvakṣye, svalpagranthena paripūrṇaniṣpannakramāvabodhāyetyarthaḥ ||4||

iha niṣpannakramārūḍho yogīndro maṇḍalahomabhāvanājāpān kiṁ kuryāt ? netyāha - kṛtrime(mami)tyādi | ya ete bahirutpattikrame vā pratimādayaḥ, sarve te kalpitatvād bāhyopakaraṇasādhyatvācca kṛtrimāḥ kṛtakāḥ, sāmagrīvināśād vināśadharmiṇo ghaṭādivat | tataśca kiṁ tairvṛthā vikṣepakāribhiḥ kṛtairbhāvitairveti bhāvaḥ | yadyevaṁ kimiti

p.8

svarūpapratipattau tu prakriyā naiva kāraṇam |

yathā pārārthibhiḥ kaiścit kolo vā suprayujyate |

tyajyate pāramāgamya prakriyāpi tathaiva sā ||7||

bhagavatā tadādiṣṭamityāśaṅkayāha - kṛtrimā prakriyetyādi | prāguktā maṇḍalādiprakriyā kṛtrimāpi satī sā svarūpasya svabhāvasiddhasya maṇḍalādeḥ pratipattaye'vagataye deśitā, na saiva phalarūpā | ata eva svabhāvarūpaṁ sahajasiddhaṁ maṇḍalādi vakṣyamāṇaṁ tadyogamāśritya sarvaṁ bāhyaṁ kṛtrimameva | tena maṇḍalaṁ kāye bhāvanīyaṁ cetyābhiprāyaḥ |

maṇḍalādyadhimuktāḥ pravartantāṁ tāvattatkāraṇabhāvanāyāṁ paścāttaddvāreṇaiva te svabhāvasiddhānoti tāni santi svabhāvasiddhāni tānīti bāhyābhiniveśaṁ tyājayitvā'dhyātme-ṣvavatāryanta iti taddeśanā'pi prayojanavatī ||5-6||

dṛṣṭāntamāha - yathā pārārthibhirityādinā | yathā samudrādeḥ pāre prāptyarthino naukāyānaṁ taraṇḍamādau prayatnata āśrayante, pāraṁ prāpya tṛṇavat tyajanti, tathaiva bāhyamaṇḍalamāsādyādhyātmikaṁ yadāpnuvanti, tatprāpya bāhyaṁ tyajantītyarthaḥ, "upeye sati ye heyāstānupāyān pracakṣate" iti vacanāt |

ye ratnapudgalāḥ pūrvābhyastā(sta)kṛtrimamaṇḍalādayaste jhaṭityevākṛtrimamaṇḍalādhimuktikā akṛtrimamāsādayantyeveti viśeṣaḥ | tādṛggotramatidurlabham | niṣpannakrame durabhi grahadvāraścandanādyairnimittaviśeṣaiśca tadgotrako jñāyate,

dhūmena jñāyate vahniḥ salilaṁ tu balākayā |

nimittairjñāyate gotraṁ bodhisattvasya dhīmataḥ ||

iti vacanāt ||7||

p.9

yanmaṇḍalādikarmāṇi kurvanti kṛtrimāśayāḥ |

sarvaṁ sādhu na cāsādhu tatprayuktamapi sphuṭam ||8||

sakarmaprasarastantraḥ sadvastusaṁvide jinaiḥ |

śabdajñānāya tacchāstra mṛṣibhiḥ kriyate yathā ||9||

iha tāvat svarūpaparijñānameva bodhiḥ | bhāvyamā[na]masatyamapi sphuṭībhavatīti sphuṭāsphuṭena bodhihetū bhavata ityāśaṅkayāha- yanmaṇḍalādītyādi | kṛtrimāśayāḥ kalpitayogino yanmaṇḍalādikaṁ prāguktaṁ likhanena manasā vā kurvanti, tatsarvaṁ sādhvasādhu vā bhavatu , tadbhāvyamānaṁ sphuṭaṁ tāvadbhavati, tat tattvamiti vākyaśeṣaḥ |

"maṇḍūko'pi jaṭābhārabhāsuro bhasmadhūsaraḥ |

śuklayajñopavītaśca skandhāpi(rpi)takamaṇḍaluḥ ||

bhāvyate yadyadeveha paunaḥpunyena bāliśaiḥ |

tattadeva puraḥ khyāti"

iti vacanāt ||8||

maṇḍalādivat karmaṁprasaro'pi na tattvaṁ syādityāśaṅkyāha - sakarmaprasara ityādi | yadapi bhagavatā nānāprayāsasādhyaṁ karmaprasarayuktaṁ tantraṁ deśitam, na tat tattvābhiprāyeṇāpi tu sadvastuna sahajasya saṁvide'nubhūtaye, yataḥ karmaprasarasādhanārthaṁ te bhāvanāyāṁ pravartamānāstanmukhenaiva tatsaṁskāratiraskārāt svabhāvasiddhadharmatātmakaparamākāśarūpe sahaje praveśyanta ityābhiprāyikī tadvat tattantradeśanā, na tu tadanarthakatvamiti | dṛṣṭāntamāha - śabdajñānāyeti | yathā ṛṣibhirbāhyaiḥ śabdamātraparijñānāya tacchāstraṁ tacchabdaśāstraṁ kriyate, na tu tatkaraṇe kācit tattvāvagatiḥ, tathaiva karmānusāreṇa tadanurūpavarṇasaṁsthānānuguṇe prakriyāṁ naṭagāyanavad vidadhati gotramitraprākpuṇyopacaya -

p.10

tathā karmānusāreṇa kurvanti prakriyāṁ narāḥ |

yatnena kleśamutthāpya svaceto vidravanti hi ||10||

tasmāt sarvaprakāreṇa maṇḍalādividhikriyāḥ |

vimokṣāvāhikā naiva paramāyāsakāraṇam ||11||

samyak praṇidhānābhāvānna niṣprapañcalābhino bhavanti, ye tu gotrādimantaste tatsākṣātkāriṇa eva syuḥ | yaduktam -

udāradharmaśravaṇād bhadramitropasevanāt |

gotrataścādhikāro'tra bhavet prākpuṇyakāriṇām || iti |

na kevalaṁ tattvaṁ na labhante, yāvat kāyaklamathayogāt svacetovikṣepe bhāvyamānaṁ kṛtrimaṁ tadapi nāsādayantītyubhayabhraṣṭatvāt pratipattimūḍhā vyāmohamāpadyante, "sukhitasya cittaṁ samādhīyate | samāhitacitto tathābhūtaṁ prajānāti" iti vacanāt | śrīguhyasamāje'pi -

mantramūrtiprayogeṇa na bodhirna ca bhāvanā ||

vicāryoktaṁ samāsena kāyavākcittalakṣaṇam |

bhāvayed bodhisaṁyogaṁ samādhiṁ mantrakalpitam ||

ityādi, ityāśaṅkayāha - yatnena kleśamutthāpyetyādi | sugamam ||

p.11

nirvikalpānna buddhatvaṁ savikalpācca no tathā |

suviśuddhaparijñānād bhavedeva namīṣiṇām ||12||

kecidāhuḥ - nirvikalpaṁ samādhimāgamya buddhatvamadhigamyate, śūnyatābhāvanāvat | tasyāṁ hi sāṁkleśikavaiyavadānikavikalpābhāvāt | buddhatvaṁ ca tanmayameva | ucyate - nirvikalpānna buddhatvamiti | śūnyatā hi tādṛśī pratibhāsamayarūpocchedapakṣe | ubhayapakṣojjhitaṁ ca buddhatvamiti virodhaḥ | atha candravajrādikramotpannadevatāmūrtistathāgatāhaṅkāreṇa viśiṣṭavikalpasahitabuddhatvaprāptiheturbhaviṣyatīti tannirākaraṇārthamāha - savikalpācca no bhavet | evaṁvidhādākāraviśeṣād bhāvitādapi na buddhatvam, viśiṣṭāviśiṣṭayorvikalpayorbhedābhāve saṁsārahetutvāt | uktaṁ ca -

ko hi bhedo vikalpasya śubhe vā'pyaśubhe'pi vā |

nādhārabhedād bhedo'sti vahnerdāhakatāṁ prati ||

ityādi | kutastarhi tat syādityāha - suviśuddhetyādi | skandhādeḥ svabhāvaparijñānāt tad bhavati | yato'mī skandhādayaḥ svabhāvata eva mahāsukhaparyāyasahajaviśuddhāḥ, tata eṣāṁ na kenaciddharmeṇa viyogaḥ saṁyogo vā kartuṁ pāryate | ākāśasyai(sye)va kavyādibhiḥ | svabhāvaparijñānamātrameva ca mukhyaṁ tatkāraṇam, na tvanyaditi tat kathitaṁ bhavati | tacca nirdeṣṭṛgurvadhīnam | samayamātramanyat ||12||

nanu parijñānaṁ parijñātāraṁ vinā na saṁbhavatītyubhayasmin kathamadvayaṁ tattvaṁ syāditi kriyākārakabhāvaṁ nirākartumāha - svarūpataḥ kriyā nāstītyādi | bhāvānāṁ 

p.12

svarūpataḥ kriyā nāsti kārakaṁ ca svarūpataḥ |

kriyākārakabhāvena tyaktaṁ vastu svarūpataḥ ||13||

gamanāgamanādilakṣaṇā kriyā kārakād ganturabhinnā bhinnā veti pakṣadvayam | ādye kartaiva, kriyā na prāpnoti | dvitīyasmin kartuḥ kim ? kriyā'bhinnatvāt | tayoḥ sambandhastasmin sati cet, tasmin tādātmye bhedābhāvāt prāgukto doṣaḥ | tadutpattau kāryotpāde karaṇavināśāt kasya kriyā | sakartṛkā ca kriyeṣyate | kṣaṇikeṣu bhāveṣu kasya kena sambandhaḥ ? santānakṛtaśca sambandhaḥ kalpito na vāstavaḥ, tasyātītādiṣvasattvāt,

jñeyātpūrva yadi jñānaṁ kimālambyāsya saṁbhavaḥ |

jñānātpūrva yadi jñeyaṁ kimālambyāsya saṁbhavaḥ ||

jñeyena saha cejjñānaṁ kimālambyāsya saṁbhavaḥ ||

iti vacanāt | kāryakāraṇabhāvakṛto'pi sambandho nopapadyate, hetuphalayorasiddheḥ sāpekṣatvāditi kriyākārakabhāvojjhitaṁ sarvamidaṁ vastu | tataśca parijñātṛparijñānābhāvādadvayameva tattvaṁ siddham | etaccodbhāvanā saṁvṛtyā pratipādyate, svarūpaprakāśaparijñānasyāpi tatraivāstamayāt | tailabhṛrti sumutsṛṣṭamukuraka iva śvāsavātasya | dāhyābhāvādagneriva jvālāpuñjasya prayogaḥ | yo yasmādabhinnaḥ sa tadātmā, guḍamādhuryavat | kriyā ca kartu ranuraktaḥ ||13||

p.13

svarūpaṁ sarvabhedānā makāre saṁvyavasthitam

anavarāgrarūpeṇa ratnānāmiva sāgaraḥ ||14||

vyavahāraḥ sadā loke tadviruddhaṁ tvalaukike |

asti vā nāsti vā caiva svarūpaṁ naiva buddyate ||15||

anenaiva hi buddhatva mityanenaiva mucyate |

svabhāvamārgamāśritya sarvaṁ kurvan vimucyate ||16||

iti śrī vasantatilakāyāṁ kṛtrimamaṇḍalahoma yāgajapabhāvanādi-

vidhikriyāgrāhyagrāhaka bhāvavyavacchedā liṅgaṇapūrvaka-

svarūpākhyānanirdeśaḥ prathamaḥ ||1||

p.14

dvitīyo nirdeśaḥ

athānya duddeśanirdeśa rūpāditantrātmakasya skandhadhātvāyatanasvarūpasya dehināṁ dehasya yathā svadevatārūpaṁ kathayiṣyāmi ||1||

rūpaṁ vairocano buddho vajrasūryastu vedanā |

padmanarteśvaraḥ saṁjñā saṁskāro vajrarāṭ tathā ||2||

ya ete kuśalādayaḥ saṁskārā vyaktidvayā preraṇajanitavicitra sattvanirmāṇaḥ (ṇāḥ), sa (ta) eva vajreṣu tathāgateṣu madhye rājanād vajrarāṭ | viramānte paramāśvaḥ kṛtyānuṣṭhānajñānasvabhāvo na tu śyāmaḥ ||1-2||

p.15

vijñānaṁ vajrasattvastu srvarūpastu herukaḥ |

netraṁ(tre) tu mohavajrākhyaṁ(khye) dveṣavajrābhidhā śrutiḥ ||3||

yadetad vijñānaṁ vastu paricchedakaṁ sa eva vajravadabhedyaṁ sattvaṁ yasya sa vajrasattvaḥ sattvarajovyaktidvayasamarasīkaraṇalakṣaṇo'kṣobhyaścittavajraḥ suviśuddhadharmadhātujñānasvabhāvo na tu nīlacchavirvāhyaḥ | tathā prāguktānāṁ pañcānāṁ sarveṣāṁ rūpaṁ sahajātmakasyāstīti sarvarūpī vyāpako yaḥ sa śrīheruko bhagavān ṣaṣṭho mahāvajradharaḥ, dharmatāsvabhāvo vijñeya iti śeṣaḥ | uktaṁ śrīguhyasamāje -

pañcaskandhāḥ samāsena pañcabuddhāḥ prakīrtitāḥ |

sandhyāvyākaraṇe'pi -

skandhā eva hi sambuddhā bodhyarthaṁ pratyayodbhavāḥ |

te vai tathāgatāḥ khyātāstathatādvayayogataḥ || iti |

guhyendutilake'pi -

paṁcabuddhātmaku sarvajago'yaṁ paśyatu citraku nāṭaku divyam |

yatra hi eku mahāsukhanāmā nṛtyati eku anekarasena || iti |

ḍākinīvajrapañjare'pi -

akṣobhya eva nāmyotī sarva rāgavivarjitaḥ |

sā(śā)śvatenāyutaṁ proktaṁ korṭi(ṭiḥ) vajrāṅka vajriṇe(ṇā) ||

amitamamitāyunākhyātaṁ yāvadākāśa saptirāḍ || ityādi |

tathā saṁpuṭe'pi -

mātṛjāstrayamātrāṇi pitṛjāstrayameva ca |

etat ṣa(ṣā)ṭkauśikaṁ piṇḍaṁ ṣaṭtathāgatarūpakam || ityādi |

p.16

īrṣyāvajrastathā ghrāṇaṁ rāgavajro mukhaṁ smṛtam |

kāyo mātsaryavajrastu pañcaite sthūladevatāḥ ||4||

sarvāyatanadhātustu herukaḥ parameśvaraḥ |

pātanī pṛthivīdhāturabdhāturmāraṇī smṛtā ||5||

āyatanāni vīrairniyojayitumāha - netre tu mohavajrākhye ityādi | netradvayaṁ mohavajro rūpaviṣayaṁ pratyalampaṭatvena tadāharaṇena viṣayāntarakaraḥ pravṛttermohaḥ prabhāsvarastatra vajro'bhedyaḥ kāyacakrānmahābalaḥ | śrutiḥ śrotrendriyaṁ dveṣavajraścittacakrāt khaṇḍakapāliḥ, śabdagrahaṇe sāmarasyād vikalpāntaravidveṣāt ||3||

ghrāṇendriyamīrṣyāvajro vākcakrād birūpākṣaḥ | ahameva sarvātmanā sarvagandhopabhoktā, nānyaḥ kaścidasti, vyāpakatvāt | mukhaṁ mukhasthaṁ jihvendriyaṁ rāgavajro vākcakrādādyo'ṅkurikaḥ | sparśa iti kāyendriyaṁ mātsaryavajraḥ kāyacakrāntād vajrasattvo vīro vyāpakatvāt | sarvamudrāpadmasparśasukhaṁ mayaivānubhūtaṁ nānyeneti mātsaryam ||4||

sarvāyatanaṁ mana indriyam | herukaścittacakrāntād vajradehaḥ sarvendriyavyāpako jñeyaḥ | ṣaṭ cakravartina ityeke -

kṣitigarbha-vajrapāṇi-khagarbha-lokeśvaro'tha viṣkambhī |

śrīmatsamantabhadraścetyetāṁścakṣurādisaṁjñātān ||

p.17

ākarṣaṇyagni dhātustu vāyurnarteśvarī matā |

āṁkāśadhtu ruktastu padmajvālinyanākulā ||6||

iti vacanāt | mukhyatastu mahāsukhānuviddhatvādetāni vīravyapadeśaṁ labhante, na tu vajravajraghaṇṭādharāḥ, kalpitatvāt | śrīsamāje'pi -

vajra-āyatanānyeva bodhisattvāgramaṇḍalam ||

iti vacanāt |

dhātutattvamāha - pātanītyādi | yo'yaṁ pṛthivīdhāturasthimāṁsādinirmāṇacakraṁ vā samāpattau kāṭhinyasparśo vā, sā pātanī ḍākinī tadabhiniveśavikalpanirdalanī śūnyatā-ānanda-maitrī-upāyasvabhāvā jñeyā | yo'yamabdhātu rjalāsṛgādi dharmacakraṁ vā samāpattau dravasparśo vā, sā māraṇī lāmā tadabhiniveśakṣayakarī animitta-paramakaruṇā-praṇidhisvabhāvā jñeyā | yo'yaṁ tejodhāturgātreṣūṣmā saṁbhogacakraṁ vā samāpattāvahimasparśo vā jñānāgnijvālā vā sā''karṣaṇī tadabhiniveśavidhvaṁsikā khaṇḍarohā apraṇihita-viramamuditābalasvabhāvā jñeyā | tathā yo'yaṁ vāyudhāturgamanāgamanākuñcanaprasāraṇalakṣaṇo mahāsukhacakraṁ vā samāpattau spharaṇaṁ vā praveśanirgamo(mau) vā praveśosthiti vyutthānaṁ vā divāniśaṁ dvayayutaṣoḍaśaśatasvā(śvā)sasaṁcāro vā sā narteśvarī nṛtyasya sarvāṅgasādhyasya karmaṇa īśvarī rūpiṇī abhisaṁskāra sahajānandā-upekṣā-jñānasvabhāvā vijñeyā |

etā eva karma-dharma-samaya-mahāmudrā eva mayā saṁketitāśca draṣṭavyāḥ | uktaṁ ca -

pṛthivī locanākhyātā abdhāturmāraṇī smṛtā |

tejaḥ pāṇḍaravāsinyā vāyustārā prakīrtitā || 

iti |

guhyatattvaprakāśe'pi -

"ekāraḥ pṛthivī jñeyā karmamudrā tu locanā" ityādi |

tathā -

bolakakkolayogena"pṛthivī tatra jāyate"

p.18

ityevaṁ dehināṁ dehaḥ skandhādidevatātmakaḥ |

sukhaṁ duḥkhaṁ tathā karma kleśādikamupetya vaiv|

utpattibhaṅgamāśritya bhavanirvāṇamāpnuyāt ||7||

iti śrīvasantatilakāyāṁ skandhadhātvāyatanasvarūpatathāgatakāya -

yathāsthitavairocanādidevatārūpākhyānanirdeśo dvitīyaḥ ||

ityādi śrīhevajravacanāt |

tathā yo'yamākāśadhātuḥ sarvanāḍīsauśīryamindriyadvārasauśīrya vā romakūpavyoma vā sā padmajvālinī nāma vārāhī padmāntarnāḍījālasya svāminī taduparāgapaṅkairaliptā grāhyagrāhakavikalpottīrṇaprāguktadhātucatuṣṭayavyāpinī vijñeyeti | uktaṁ ca -

"ākāśa dhāturūpasthā saiva khecarīti smṛtā" iti |

vajrapañjare'pi - "sarvadhātvantarālayena" iti vacanāt |

"ākāśaikasvabhāve'smin vijahāra mahāmuniḥ"

iti sandhyāvyākaraṇavacanāt ||5-6||

upasaṁhāramāha - ityevamityādi | anena nyāyena sarvadehināṁ traidhātukasthitānāṁ dehaḥ skandhāgrayo devatātmako vijñeyaḥ, na bāhyo mukhabhujādiyuktaḥ | tasmād ya ete skandhakaraṇḍakāntargatāḥ sukhaduḥkhakleśakarmotpādabhaṅgādayaḥ, sarve te tadabhedād devatātmakā eva | ata eva yaḥ saṁsāraḥ sa eva nirvāṇam, na tayoḥ kaścid bheda iti ||7||

iti vasantatilakāyāṁ niṣpannakramasādhanopāyikāyāṁ rahasyadīpikāyāṁ

dvitīyanirdeśasya vistaravyākhyā ||2||

p.19

tṛtīyo nirdeśaḥ

athānyatamasya tathāgatakāyasya kāyavākcitta gatādhamamadhyamottama prabhedena dvārabheda kathayiṣyāmi ||1||

ekastambhaṁ navadvāraṁ sthūlaṁ pañcādhidaivatam |

navasrotogataṁ dvāraṁ navadvāraṁ prakīrtitam ||2||

sarvadehitāṁ dehastāvat tathāgatātmaka iti dvitīyapaṭalena pratipādya teṣāṁ yaiḥ praveśanirgamau bhavatastānyadhamamadhyamottamabhedena dvārāṇi pratipādayitumathetyādinā'vatārya stā(tā)nyuddiṣṭavān | tadarthastu sugamaḥ ||1||

nirdeśamāha - ekastambhamityādinā | yadetat sarvadaivataṁ śarīraṁ tadekastambhaṁ kaṅkālaśabdavācyaṁ pṛṣṭhābhāge kaṭikūrparamadhyādārabhya tadyāvadarbudatalaṁ vyāpya sthitaṁ sthūṇāprāyaṁ yasya, vāmadakṣiṇapārśvayoścatuviṁśativīraprāyāḥ pārśvasthitakarṇikāvīra-yoginīsvabhāvāstricakrasaṁgṛhītā vidyante yasmiṁśca, teṣāṁ madhye vartamānastadādhāro daṇḍo bhūrbhuvaḥsvarādhāraḥ śrīherukarūpeṇa mahākaṅkālavyapadeśabhāk | tādṛgekaḥ stambho yasya | saṁpuṭe'pyuktam  -

dvādaśadviguṇībhūya pārśvatantu(stu) dvipakṣayoḥ |

vīrayoginīvṛndena samantāt parivāritaḥ ||

kaṅkālo daṇḍarūpo'sau herukaḥ paramāśrayaḥ |

skandhadhātvādibuddhānāṁ stūpa ityabhidhīyate || iti |

p.20

adhamaṁ kāyikaṁ dvāraṁ sthūlaṁ daivatanirmitam |

aparaṁ caturvidhaṁ dvāraṁ vācikaṁ madhyamaṁ smṛtam ||3||

śrīvajraḍāke'pi -

yathā stambhena mahatā dhriyate līlayā gṛham |

navadvārastathā kāyaḥ kaṅkālaireva dhāryate || iti |

athavā - ekastambha iva stambho'vadhūtī, sarvasya nāḍīcakrasya dhāraṇe, etadyukta -tvādekastambham |

nābhimadhye mahācakraṁ ṣoḍaśaistantu sūtritam |

akāreṇa samāyuktaṁ saṁpuṭīkārayogataḥ ||

sarvādhārasvarūpeṇa tatra madhye vyavasthitā |

stambhabhūtā mahārājñī sā'dhūtīti kīrtitā ||iti |

navadvāramityādyuddeśaḥ | nirdeśamāha - anyacca kīdṛśaṁ navaśro(sro)ta ityādi | nava śro(sro)tāṁsi cakṣurdvaya-śrotradvaya-ghrāṇadvaya-vaktra-guhya-gudākhyāni yasmin tattathā | ekaikaṁ ca dvāraṁ navadhā parikīrtitam | tathāhi- cakṣurindriyasya pṛthivyaptejovāyvākāśa-

vijñānakuśalākuśalobhayacaitasikadharmayuktatvānnava prabhedāḥ | evamanyatrāpyūhyam | te ca pañcabuddhacaturyoginīsvabhāvāḥ | evaṁ dvāraṁ dvāraṁ navātmakamaṇḍalacakramu (yu)ktamiti jñātavyam | evaṁ ca navanave(nava)tidvāramapi śarīramekāśītidvāraṁ jāyate | yat (ye) tebhyo niṣpandāste'pi tathāgatā eveti boddhavyam ||2||

tadarthamāha - adhamaṁ kāyikaṁ dvāraṁ sthūlaṁ daivatanirmitamiti | yadetat kāyikaṁ dvāraṁ navadhā saparicchadaṁ tadeva pratibhāvapratibhāsamānarūpatvādadharma (mam), bahīrūpeṇa prakāśanād(t | a)dharma(ma)śca svaniṣpandavahanānna punarhīnatvāt | ata 

p.21

āgneyaṁ caiva vāyavyaṁ māhendraṁ vāruṇaṁ tathā |

cakre cittasya saṁcārādūrdhva pārśvarjvadhaḥ sthitaḥ(tam) ||4||

eva sthūlamitaradvārāpekṣayā rūpavat | prāguktatathāgatadevīnavakasvarūpatvād daivatanirmitam |

vāgdvāramāha - aparam, ityādyuddeśaḥ | kāyacittayormadhye vartamānatvād madhyaṁ vāgdvāraṁ caturvidhaṁ jñeyam ||3||

nirdeśamāha - āgneyamityādi | iha catvāryagnivāyumāhendravāruṇākhyāni yathākramaṁ kaṇṭhanābhiguhyahṛdayasthāni padmanarteśaparamāśvaratnasaṁbhavākṣobhyarūpāṇi, khaṇḍarohārūpinīlāmāḍākinīsvabhāvāni dakṣiṇavāmobhaya stacca(taśca) mandapracārāṇi raktaharitapītaśuklavarṇāni pradhānaguṇabhedena parasparaṁ tu caturthasaṁkhyāni divāniśaṁ caturviśatisañcārapraveśādinā ṣoḍaśaśatādhikadvayayutaśvāsavāhīni sarvadehisvasaṁvedyāni nāḍīcakrāṇi vidyante | yeṣu vāyuvāhanasya vijñānasya pratikṣaṇaṁ saṁcāraḥ pravṛttirgamanāgamanayogenānubhūyate | tānyeva vācikadvārāṇi | tebhya eva vāmadakṣiṇamadhyanāḍīrandhrayuktebhyo bhagavatī varṇamātṛkodeti | hetuphalayorabhedānmukhāṁ tasyā vyaktisthānameva | te ca praveśādayo vahnayādīnām | kathamityāha - ūrdetyādi | yathākramamūrdhve'gnimaṇḍalaṁ pravartate, havirbhujāmūrdhvato jvalanāt | vāyumaṇḍaladvāraṁ pārśvābhyāṁ vahati, vāyoḥ kuṭilagamanāt | māhendramṛju spaṣṭaṁ vahati, tasya samatvāt | vāruṇamadho vahati, apāmadha eva prayāṇam | uktaṁ ca -

dakṣiṇānnirgato raśmirhutabhuṅmaṇḍalaṁ ca tat |

raktavarṇamidaṁ vyaktaṁ padmānātho'tra devatā ||

p.22

tṛtīyaṁ mānasaṁ dvāraṁ candrasūryaprabhedataḥ |

praveśā nnirgamā ccaiva dvāraṁ caivottamaṁ bhavet ||5||

pradhānamuttamaṁ dvāramadha ūrdhva prakīrtitam |

aghodvāreṇa vijñānamūrdhvadvāreṇa dhātavaḥ ||6||

stabdho manda pracāraśca sitakundendusannibhaḥ |

maṇḍalaṁ vāruṇaṁ hyetad vajranātho'tra devatā || iti |

tathālicatuṣṭaye'pi -

"catasro gataya ūrdhva(rdhvaṁ) pārśvamṛjuradhaśca" iti |

sampuṭe'pi -

āgneye caiva vāyavye māhendre vāruṇe tathā |

cakre cittasya saṁcārādūrdhvapārśvarjvadhogatiḥ || iti |

samdhyāvyākaraṇe'pi -

āgneye caiva vāyavye māhendre vāruṇe tathā |

cakre cittasya saṁcārādūrdhvapārśvarjvadhogatiḥ ||

tāsāṁ madhye svadaivatyaṁ turyayogaḥ parasparam || iti ||4||

cittadvāramāha - tṛtīyaṁ kāyavāgdvārāpekṣayā | mānasamiti manomātragamyam | katham ? candrasūryaprabhedata iti | candrasūyau vāmadakṣiṇābhyāṁ nāḍībhyāṁ dvābhyāṁ bhedābhyāṁ vahataḥ | ūrdhvaṁ vāyukrameṇādho dravyakrameṇa prāṇā pānaṁ(na)-śukra raktavahanāt | ataḥ sūkṣmayogagamyatvādevottamaṁ dvāram | tathā cāha-praveśānnirgamācceti | ūrdhva prāṇāpānayoḥ, adha iti dravyayoḥ praveśanirgamābhyām | athavā adha iti praveśāt, ūrdhvaṁ nirgamāt | etaduttamaṁ dvāram | kena dvāreṇa kasya pravṛttirityāha - adhodvāreṇetyādi | 

p.23

vairocanādayo buddhā ūrdhvadvāre calāḥ sthitāḥ |

adho vyavasthitisteṣāmūrdhvena tu visarjanam ||7||

adhodvāreṇa lalalnāmārgeṇa viśiṣṭaṁ jñānaṁ vijñānaṁ mahāsukhākhyaṁ pravartate, vyaktidvayasyādhaḥ pravṛttau sahajodayād vasantakālaprādurbhāvāt | ūrdhvadvāreṇa rasanākhyena dhātavaḥ pṛthivyādisvabhāvāścakṣurādimalāḥ prādurbhavanti, klinnagandhādiśmaśānarūpatvāt | athavā adhodvāreṇa vijñānādiskandhapañcakaṁ dehināṁ dehe prādurbhavati, skandhapañcakasyāntarmukhatvāt | ūrdhvadvāreṇa dhātavaḥ pṛthivyādayaḥ pañcamahābhūtāni jāyante, bahirmukhatvāt | ||5-6||

tathā ya ete cakṣurādiṣaṭpravṛttivijñānakāyā vairocanādibuddhasvabhāvā rūpādiviṣayaṣaṭakagrahaṇāyordhvadvāreṇa calāḥ pravartamānāsteṣāṁ viṣayadevatā nirviśyāghrodvāreṇa paripūrṇecchānāṁ sthitiḥ praveśo 'nubhūyate | antaḥpraviṣṭānāṁ teṣāṁ punarūrdhvadvāreṇa visṛjyante, svadevatopabhogārthamiti śeṣaḥ | athavā mahāsukhacakrādvijñānaṁ viśiṣṭajñānaṁ samanvāgataḥ(tam) | adhodvāreṇa lalanādimārgeṇa padmakośaṁ prāpnoti yogabalāttadevordhvamārgeṇākṛṣṭaṁ dhātavaścaturviṁśatidhātvatipuṣṭikaraṁ caturṣvādipīṭheṣu jāyate | uktaṁ ca -

ravivikasvarabhāsvarasundarī prabalakeśarasaṁvarakarṇikāt |

udayamastakaśṛṅgasamullasannavasupūrṇaśaśāṅkakarāṅkitām ||

vividhapuṣparasāsavavedyapi drutavilambitamadhyanadaddhvaniḥ |

alirupetya niśārdhamahotsave dhayati tadgatadhīriti vismayaḥ ||

udayate'stamupaitti niśākaraḥ punarato 'pyudayācalamaulitām |

ubhayakoṭi kalāpinirīkṣaṇe na ca śaśī na vibhāti divākaraḥ ||

ravirudeti sarojadalāntare śikharato'pi vidhuḥ pravilīyate |

vrajati cordhvamasau pralayānalo gilati rāhuradhaḥ śaśibhāskarau ||

p.24

āvāhanādirūpeṇa gatyāgatipravartanaiḥ |

traiyadhvikāstu saṁbuddhā ḍākinyo yogamātaraḥ ||8||

pravṛttau ca nivṛttau ca guṇadoṣasvabhāvataḥ |

sukhaduḥkhasvarūpāstu siddhāḥ sahajarūpataḥ ||9||

iti śrīvasantatilakāyāṁ skandhadhātvāyatanātmakatathāgata-kāya dvārabhedākhyānanirdeśastṛtīyaḥ ||3||

kamalinīkamalā sanalocanaprakaṭagocaragocara mīlanam |

prathamamaṅgamidaṁ kuliśāmbujadvayanimīlanamatra tato'param ||

sapadi sādhakabījanigharṣaṇāt tritaya mambarameti caturthakam |

sahajamakṣayadhāmakalāvalīkalitakālavilāpana leliham ||

yadi suśikṣitavajravilāsinīgurumukhādhigamo'dhigato bhavet |

bhavati yasya tadottamamadhyamādhamaviniścayameti sa tattvavit || iti ||7||

ata evāha - āvāhanetyādi | anenordhvādhodvārabhedena ye gatyāgatirūpe visarjanāhvāne tena rūpeṇa traiyadhvikāḥ sarvabuddhāstricakrasthā dhāturūpāścaturviṁśatirvīrāḥ śrīherukaḥ pañcaviṁśatitamaḥ, tathā ḍākinyo'ṣṭāviṁśatirjñānacittavākkāyacakrasthā abhedyādināḍī madhye yogamātaraścakṣurādidvāreṇa nāḍīsvabhāvāḥ | siddhā vīrāḥ 

p.25

sahajayoginyaḥ sthitāḥ | athavā sahajasiddhāḥ svabhāvasiddhā evaitā vyavasthitāḥ, na tu kalpitā iti bhedaṁ darśayati | katham ? pravṛttinivṛttī utpādabhaṅgau vyutthānapraveśau samādhānasamādhāne ca, guṇadoṣau śubhāśubhau saṁkleśavyavadānau ca sukhaṁ duḥkhaṁ ca sātāsātādirūpaṁ saṁskārātmakam, tatsarvaṁ dvāratrayena(ṇa) [pra]vartamānaṁ sahajasiddhaṁ vīrayoginīsvabhāvaṁ vijñeyam ||8-9||

iti vasantatilakāyāṁ niṣpannakramasādhanopāyikāyāṁ ṭīkāyāṁ

rahasyadīpikāyāṁ tṛtīyanirdeśe vistaravyākhyā ||3||

p.26

caturtho nirdeśaḥ

athānyatamasya tathāgatakāyasya daśapīṭhādibhūmiṁ darśayiṣyāmi ||1||

navasrotogatā nāḍayo navadvāreṣu saṁsthitāḥ |

daśamī bhagamadhye tu tāsāṁ śreṣṭhatarā 'parā ||2||

lalāṭasthānamārabhya haṁkāracakranirṇayam |

sravantyo bodhicittāni dvātriṁśadapyaharniśam ||3||

dvāratrayasthaṁ devatācakraṁ pratipādya tasya pīṭhādidaśabhūmikrameṇa sthitiṁ darśayitumāha - athetyādinā | dvāranirdeśānantaramityartha uktaḥ | anyatamasyeti yasya kasyacit tathāgatakāyasya sarvasattvasādhāraṇasya, na madīyasyaiva | pīṭhādisthānaṁ darśayiṣyāmīti sambandhaḥ ||1||

tadāha - navaśro(sro)togatami(tā i)tyādi | prāguktāni yāni kāyadvārāṇi nava śro(sro)tāṁsu, teṣu sthitā yā nāḍyaḥ sārvadaivatā nava, tathā śirasa ārabhya bhagamadhyagā'vadhūtīdaśamāstā eva daśabuddhabodhisattvabhūmaya ucyante | satyadarśanādya(da)dhyātmani tadanubhavo dṛṣṭastadā kiṁ bahuprayatnasādhyena dṛṅmārgādineti bhāvaḥ ||2||

bhūmīruktvā bhūmisthā[nā]nyāha - lalāṭetyādi | ihāsmin kāye lalāṭasthānaṁ mahāsukhacakramārabhya nāḍīcakrasya nirṇayo niścayo jñātavyaḥ | tathāi tadgatā[ḥ]

p.27

smṛtāḥ (etāḥ) pīṭhādirūpeṇa sabāhyābhyantara sthitāḥ |

khecaryādyaṣṭau yoginyo bhūcaryo'pi tathāparāḥ ||4||

yāśca pātālavāsinyaḥ sarvāstāstāsu saṁsthitāḥ |

kāyavākcittacakreṣu sthānā ntaraprabhedataḥ ||5||

caturviṁśatibhedena pīṭhādidaśabhūmayaḥ |

yathāsthānasvarūpeṇa bhidyante sahajasthitāḥ ||6||

dvātriṁśadeva saṁbhogādau prasṛtāḥ, kāyavṛkṣasya uṣṇīṣacakramūla(ka)tvāt | ata evādhaḥ - śākhaḥ kāyavṛkṣaḥ | api ca, hastāpādacatuṣṭayaṁ niṁśatiradhomukhāḥ | pārśvapṛṣṭheṣu tisraḥ | hṛdi cakre ca ṣat | śṛṅkhalābandhanāḍyastisraścatuścakrastūpasya | evaṁ lalāṭādāveva nāḍīcakrasya nirṇayaḥ | dvātriṁśat tā yoginyaḥ, yadbodhicittāni tattulyāni vahanti | ta eva vīrāḥ khaṇḍakapālādayaḥ, vajracaṇḍādayo mahāvīrāḥ, vajramaṇḍalaḥ śrīherukaśca | tadarthamāha - śra(sra)vantya ityādi ||3||

etā bāhyeṣu kāyadvāreṣu pūtigandhādiparyāyeṣu candogrādiṣva(a)bhyāntareṣu ca śraādicaturviṁśatipīṭheṣu sthitānāṁ deśānāṁ jālandharādīnām | tadvibhāgamāha - khecarya ityādi | pullīrādārabhya mālavāntaṁ yā nāḍyastāḥ khecaryaḥ, kāmarūpādārabhya himālayāntaṁ bhūcaryaḥ, pretapurīmārabhya kulatāntaṁ pātālavāsinyaḥ | kāyasyordhvamadhyaparyantabhedād etāścaturviṁśatiḥ khecaryādayo daśabhūmipratiṣṭhitāḥ | tadavayaveṣu dvāreṣu ca kākāsyādisvabhāvā nāḍyo vyavasthitāḥ ||4-412||

p.28

etā eva samākhyātā muditādyāstu bhūmayaḥ |

ālayo bodhisattvānāmindriyādi svarūpiṇām ||7||

ālayaḥ sarvabuddhānāṁ skandhādīnāṁ viśeṣataḥ |

buddhānāṁ bodhisattvānāṁ buddhatvāvāhikāḥ parāḥ ||8||

etadāha - kāyavākcittetyādi | sthānāntaraprabhedaḥ śiraādiprabhedastamāśritya, sthitā iti vākyaśeṣaḥ | ata eva ya ete pīṭhādayaścatuviṁśatirādheyarūpanāḍyo ḍākinyastathā tadādhārabhūtā daśanāḍyo bhūmirūpāstāḥ | yathāsthānasvarūpeṇeti | sthānamanatikramya yathāsthānam, yasyā yasyā yoginyā yadyat sthānaṁ tasyāstasyāstatra tatra sthāne sahajasthitirbhavati, na kalpitā ||5-6||

etā eva pramuditādidaśabhūmayo mayā proktā iti | tatra śiraḥśikhādakṣiṇakarṇa pṛṣṭhāni pīṭhaṁ bodhicittāspadaṁ saiva pramuditā, layādikrameṇānandatrayajananāt | vāmakarṇa bhrūmadhyacakṣurbāhumūlamupapīṭham, pīṭhasamīpam | saiva vimalā, jñānāgninā vikalpamaladāhāt | kakṣastanau kṣetram, svadakṣīravyājena bodhicittaprasecanāt | saiva prabhākarī, tadavalokanānmana ānandaprabhotpatteḥ | nābhināsāgre upakṣetram, bindusiṅghānavāhitvāt | saivārciṣmatī, jñānāgniprakāśakatvāt | mukhakaṇṭhau chandohau haḥ), rasopabhoge chandavṛtteḥ | saiva sudurjayā, rasānnivartayitumaśakyatvāt | hṛdayameḍhre upachandihaḥ, arthāvagatau bhojyapāke tadvaimukhyāt | saivābhimukhī, tadavadhau pāke cābhimukhyāt | guhyagudau melāpakam, prajñopāyayoḥ samāpattau tanmīlanānnāḍyaikyācca | saiva dūraṅgamā, tannāḍīsauśīryasta dūratvāt | ūrūjaṅghe upamelāpakam, pūrvoktayorapi mīlanāt | saivācalā, tadyogasyānivāryatvāt aṅgulīpādapṛṣṭheśmaśānam, sarvapīṭhātma-tvādavikalpapadānubhūteśca | saiva sādhumatī, sādhuno nairātmyasya tatra vidyamānatvāt |

p.29

dvātriṁśabdodhicittāni yadā yāntīha pūrṇatām |

tadā sasutabuddhānāṁ buddhatvaṁ nikaṭaṁ bhavet ||9||

svadehe caiva buddhatvaṁ sthitaṁ nānyatra kutracit |

dehādanyatra buddhatva majñānenāvṛtairmatam ||10||

aṅguṣṭhajānunī upaśmaśānam, pūrvavat | saiva dharmameghā, dharmasyādhāraṇe sthirasya majjottarasyordhvaśro(sro)tasā meghavadvarṣaṇe nīrujo vā vṛṣṭiyogānta[ḥ] | iti daśabhūmisaṁgṛhītāni caturviṁśatipīṭhāni | tānyeva daśabhūmayo layādikrameṇa jñānasyottarottarakrameṇa vṛddhau |

kasya tā daśabhūmaya ityāha - ālaya ityādi | ya ete cakṣurādiṣaḍindriyasvabhāvā bodhisattvāḥ, tathā ye rūpādiskandharūpiṇo buddhāḥ prāk pratipāditāḥ, teṣāṁ tā bhūmayo bhavanti, svabhāvena vartante buddhabodhisattvā āsviti bhūmayaḥ | ata eva na kevalamāryāṇāṁ buddhatvāvāhikā yāvat pṛthagjanānāmapi ye skandhendriyasvabhāvā buddhabodhisattvāsteṣāmapi buddhatvāvāhikā bhavanti, tattvatastathāgatapṛthagjanayorabhedāt ||7-8||

nanu trikalpāsaṁkhyeyaṁ(ya)prāpya[a] bodhistatkathaṁ skandhādayo'bhisaṁbudhyante, ityāśaṅkayāha - dvātriṁśadityādi | dvātriṁśato bodhicittānāṁ yadā dambholimukhe payojakroḍe vā pūrṇatvamanubhūyate, tadā buddhatvaṁ teṣāṁ nikaṭe samīpe vartate | na kālāpekṣayeti viśeṣaḥ ||9||

nanu ca manuṣyabhāve vartamānā vayam, buddhāstu buddhakṣetreṣvabhiratyādiṣu jñānamaṇḍalarūpeṇa tiṣṭhantīti kuto bodhirnikaṭetyāśaṅkāṁ nirākartumāha - svadeha evetyādi | svarūpāvabodhād buddhastasya bhāvo buddhatvam, tat svadeha eva sthitaṁ vyavasthitam | ata eva tadeva buddhakṣetram, atraiva prakṛtisiddhasya sahajabuddhasyāvasthānāt | nānyatrai(tre)tyabhiratyādau | tasmāddehādanyatra bāhyeṣu sthāneṣu buddhatvaṁ prākṛtaiḥ, prakṛtyāṁ bhavāḥ prākṛtā

p.30

pīṭhaṁ caivopapīṭhaṁ ca kṣetropakṣetrameva ca |

chandohastu tathā cānyadupacchandohamityapi ||11||

melāpakastathā caiva upamelāpakastathā |

śmaśānopaśmaśānaṁ ca pīṭhādidaśabhūmayaḥ ||12||

iti śrīvasantatilakāyāṁ tathāgata kāyagatanavasrotobhagamadhyagata-nāḍīdaśa pīṭhādibhūmi svarūpākhyānanirdeśaścaturthaḥ ||4||

yathaiva jātāstathaiva sthitā na tu vyutpannamatayastaiḥ, matamiṣṭam | niṣpannakramādhigama-vidbhistu buddhatvaṁ svabhāvasiddhatveneṣyate, "paṁñcabuddhātmaku sarvajago'yam" iti vacanāt | "bhavati tathāgataḥ paraṁmaraṇāt" ityavyākṛtavitarkī(rkā)śca pratyākhyātā bhavanti, "abuddho nāsti sattvaikaḥ saṁbuddho'stvasya svasya ca" (2473) iti hevajravacanāt | ācāryavajrapāṇirapi - "narā vajradharākārā yoṣito vajrayoṣitaḥ" ityāha | tathāgataguhyasūtre'pi - "sarvasattvānāṁ kāyavākcittavyavahārā strikulaguhyam" iti | jñānapādairapi - "evaṁvidhaiśca cetasi yatkiñcitkāyavāṅmanaskarmamudrā-mantrākāraṁ gaditaṁ sarvabuddhaiḥ" ityuktam ||10||

prāguktānāṁ daśabhūmīnāṁ nāmānyāha - pīṭhopapīṭhetyādi | eṣāṁ niruktiḥ prāguktā ||11 12||

iti vasantatilakāyāṁ niṣpannakramasādhanopāyikāyāṁ ṭīkāyāṁ rahasyadīpikāyāṁ caturthanirdeśe vistaravyākhyā ||4||

p.31

pañcamo nirdeśaḥ

athānyatamasya tathāgatakāyasya navasrotobhagamadhya gatā(ta)nāḍīsvarūpapīṭhādidaśa bhūmipāramitākāyavākcittacakragata sthānāntarabhedena deśabhedaṁ kathayiṣyāmi ||1||

śiro malayadeśastu śikhā jālandhara stathā |

oḍiyānastathā caiṣa dakṣiṇakarṇa ucyate ||2||

athānyatamasyetyādinā prāguktacaturviṁśatipīṭhānāṁ śiraādidisasā)mānādhikaraṇyena nāmāni tatra sthitanāḍīnāṁ khecaryādisvabhāvatāmuddeśa nirdeśakrameṇāha - athetyādi | kathayiṣyāmītyantamuddeśaḥ sugamaḥ ||1||

śiro malayadeśa ityādinā nirdeśamāha | tatra malaya iti mahāsukhasvabhāvaṁ saṁvṛtiparamārthābhinnabodhicittaṁ liyate yatra sa malayaḥ, tathābhūto deśo malayadeśaḥ śiraḥ, tatraiva tasya bhāvāt | nāḍījālasya mūlaṁ tadvā(dvā)raṇe jālandharaṁ śikhā | savyakarṇamārgeṇa caṇḍālyā oḍayākhye khecaravṛttyā yānaṁ bahirnirgamanaṁ tatra uḍḍiyānaṁ ca dakṣiṇakarṇaḥ | ābhyāṁ svaravyañjanadūtībhyāṁ mudrātrayasamāpattyā karmamāruteśvaradaṇḍabhedādavikalpasukhānubhava (vo) budhyata ityarbuda[ḥ] pṛṣṭhaṁ śirasaḥ, pṛṣodarāditvāddhasya daḥ |

p.32

arbudaḥ pṛṣṭhadeśastu catvāraḥ pīṭhasaṁjñakāḥ |

godāvarī tathā jñeyā vāmakarṇasvarūpikā ||3||

rāmeśvara stathā khyāto bhrūmadhye tvatha cakṣuṣī |

devīkoṭṭa stathā cānyo bāhumūlaṁ tu mālavaḥ ||4||

ityevamupapīṭhāstu cittacakre vyavasthitāḥ |

khecarīṇāṁ samākhyātāḥ sthānaviśeṣarūpiṇaḥ ||5||

ete pūrvoktena nyāyena catvāraḥ pīṭhasaṁjñakā jñeyāḥ, tatratyānāṁ ca nāḍīnāṁ catasṛṇāṁ khecarīṇāṁ pracaṇḍādināmadheyānāṁ gocarā viṣayā ādhārasvabhāvā ūṣmādisādharme(rmye)ṇa catuṣprakārā vikalpasukhānubhavena viśiṣṭamodānubhavā muditā bhūrapīti ||2-212 ||

gāṁ bhuvabhūva(bhuvaṁ bhū)svabhāvaṁ nirmāṇacakraṁ varata iti godā'vadhūtī, tayā vriyate cchādyata iti godāvarī vāmakarṇaḥ, tayā tasya vyāpteḥ | rāmā ca rāmā ca te rāme lalanārasanāsvabhāve bhruvau, tayormadhye īśvaratvaṁ yasya jñānārciṣastad bhrūmadhyamityūrṇākoṣam | devyāstasyā eva koṭṭa iha(va) koṭṭo devīkoṭṭaḥ, tadāśraye netradvayam(ye) tatprāpteḥ | tathā bāhvorantarbhujayoryadetanmūladvayaṁ skandhadvayaṁ tatraiva mālavam | mālānāṁ vijātīyavikalpānāṁ lavanāt chedanād mālava ityucyate, tathānubhavāt | ete upapīṭhāstatratyānāṁ nāḍīnāṁ vīramatī-kharvarī-laṅkeśvarī-drumacchāyā-svarūpāṇāṁ khecarīṇāṁ gocarā viṣayā jñātavyāḥ | iti cittacakram ||3-5||

p.33

kāmarūpo mataḥ kakṣau stanāvodra[ḥ] prakīrtitaḥ |

ete kṣetre samuddiṣṭe nābhistriśakunirmataḥ ||6||

kośalo nāsikāgraṁ tu tadupakṣetramucyate |

kaliṅgastu mukhaṁ proktaṁ lampākaḥ kaṇṭhamadhyake ||7||

chandoha iti vikhyāto hṛdayaṁ kāñcirucyate |

meḍhre himālayaṁ caiva upacchandoha ityapi ||8||

kakṣadvayaṁ stanadvayaṁ yathākramam, kāmaṁ rūpamabhilaṣaṇīyaṁ darśanaṁ yasya sa kāmarūpaḥ kakṣadvayam, oḍayordhvagamanena rāti svīkaroti caṇḍālīti oḍraṁ stanadvayam, etad dvayaṁ pūrvoktena nyāyena kṣetram | nābhirnāsikāgraṁ ca dve triśakunikośalau | trayaḥ śakunayaḥ pakṣisadṛśāḥ khagamukhākārāḥ kāyavākcittanāḍyo yatra tat triśakunirnābhisthānam, vajragranthirūpatvāt | tathā kośalaṁ siṅghānaṁ sa(śa)lati vahati yasmāt tatkośalaṁ nāsikāgram | ete pūrvoktakrameṇopakṣetre vijñeye ||6-612||

mukhakaṇṭhe kaliṅgalampākau | kaṁ sukhaṁ liṅgayati gamayatīti kaliṅgam, sevākāle taddarśanādevānandotpatteḥ | tathā lambikā'dharā'mṛtāsvādanalampaṭā rasanā, tadyogāt lampākaḥ kaṇṭhaḥ | tau pūrvoktavyākhyayā cchandoha ityucyete | hṛdayaṁ meḍhraśca 

p.34

ityevaṁ sarvadeśāstu vākcakre saṁvyavasthitāḥ |

bhūcarīṇāṁ samākhyātāḥ sthānaviśeṣarūpiṇām ||9||

pretādhivāsinī liṅge gudaṁ tu gṛhadevatā |

etau melāpakaḥ proktāvūrū saurāṣṭra ucyate ||10||

kāñcīhimālayau | tathā hi - kaṁ sukhamañcati gacchati dhāvati, kadalīpuṣpasaṁkāśaṁ(śa) lambamānādhomukhīsravadamṛtabindūhūkārākāramāradārikānālikāsama nvāgatatvāt | himavarṇaṁ bodhicittam, tasyāspadatvād himālayo meḍhra ityucyate | upachandohaḥ pūrvavat | ityevamityādinā tatratyānāṁ nāḍonām airāvatī-mahābhairavā-vāyuvegā-surābhakṣī-śyāmā-devo-subhadrā-hayakarṇā-khagānanānāṁ bhūcarīṇāmetāni sthānāni jñeyānīti | bhūcaryaḥ, kāyasya madhye sthitatvāt || 7-9||

tathā liṅgaṁ dvidhā - strīliṅgaṁ pulliṅgaṁ ca | gude'pi tathaiva | tau yathākramaṁ preta-purī-gṛhadevate jñeye | tathāhi - pretānāṁ pañcānāmākāśānāṁ purī iva purī pretapurī sā dhvajayugalī | gṛhasya śarīrasya devatā vairocano gṛhadevatā viḍdhātuḥ, tadādhāratvād gṛhadevatā gudadvāram | te yathākramaṁ melāpakasaṁjñake jñeye, dhvajadvayasyāpānamārgasya ca samāpattikāle samāyogāt |

tathā ūrudvayaṁ jaṅghādvayaṁ ca saurāṣṭraṁ suvarṇadvīpaṁ ca vijñeyam | tathāhi - saukhyasya rāṣṭram, viśiṣṭakāladarśane ca ūrudvayamevānyonyam | tathā suvarṇasya susitatviṣaścittasya dvīpamiva dvīpaṁ jaṅghādvayamevaitat pūrvavadupamelāpakaṁ vijñeyam |

tathā pādāṅgulyo'ṣṭau pādapṛṣṭhaṁ ca nagaraṁ sindhuśca jñātavyau | na gacchantīti nagā aṅgulyaḥ, ataḥ paramaprasaraṇānnagaram | pādapṛṣṭhādaṅguṣṭhe bodhicittasya spandanāt sindhuḥ pādapṛṣṭham | etad dvayaṁ pūrvoktena nyāyena śmaśānam |

p.35

jaghādvayaṁ tu vikhyātaṁ suvarṇadvīpasaṁjñakam |

upamelāpaka ścaiva aṅgulyāṁ nagara[ḥ] smṛtaḥ ||11||

sindhustu pādapṛṣṭhaṁ vai śmaśānaṁ samudāhṛtam |

aṅguṣṭhastu maruḥ proktaḥ kulutā jānurucyate ||12||

upaśmaśānametattu pīṭhādidaśabhūmayaḥ |

etāḥ svadehajāḥ sarvā bhidyante sthānabhedataḥ ||13||

sabāhyābhyantarasthāstu buddhānāṁ daśabhūmayaḥ |

kāyavākcittacakreṣu caturviṁśatibhedataḥ ||14||

pādāṅguṣṭhe jānunī ca marukulate vijñeye | masya mahāsukhasya ravanād nadanād maruḥ | kuvikalpānāṁ lavanāt kulatā | te dve yathākramaṁ pūrvavadupaśmaśāne ityucyete | etā daśabhūmayaḥ pīṭhādyā iti pīṭhādisaṁketitāḥ ||10-1212||

svadahejā iti daśamāsakramajāḥ svadehena saha jātāḥ, na tu dṛṅmārgakrameṇa prāpyā iti | tāḥ punaḥ sthānabhedenoktaprāyeṇa bhidyante | ata eva bāhyadvāraiḥ saha navabhirābhyantaryā caikayā saṁkalayya daśabhūmaya ucyante | kasya tā bhūmayaḥ ? buddhānāmiti rūpaskandhādirūpiṇāṁ jñānaikātmanām | athavā buddhāścaturviṁśatidhāturūpā vīrāḥ | buddhāścābhedyādayaścaturviṁśatināḍyaḥ | ekaśeṣe sati vīrayoginīnāṁ sahajā etā daśa bhūmayaḥ, na tu kalpitāḥ sādhyā veti bhāvaḥ || 13 -13 1/2||

naitāṁ āryāṇāmeva bhūmayaḥ, api tu pṛthagjanānāmapīti darśayitumāha - cittavākkāyacakreṣvityādi | prāguktakramaiśca dehasthitacittādicakreṣu caturviṁśatisthānabheda -

p.36

sthānāni sarvanāḍīnāṁ samākhyātāni sarvataḥ |

eṣu sthāneṣu ḍākinyo nāḍīrūpeṇa saṁsthitāḥ ||15||

iti śrīvasantatilakāyāṁ pīṭhādidaśabhūmi deśa-

bheda nirdeśaḥ pañcamaḥ ||5||

bhinneṣu sarvadehināmapadadvipadacatuṣpadabahupadānāmapi nāḍīrūpeṇaitā bhūmayo daśa sthitā iti, tattvataḥ sarveṣāmeva sattvānāṁ bhūmīśvaratvāt ||14-15||

iti vasantatilakāyāṁ niṣpannakramasādhanopāyikāyāṁ rahasyadīpikāyāṁ

tīkāyāṁ pañcamanirdeśavistaravyākhyā ||5||

p.37

ṣaṣṭho nirdeśaḥ

athānyatamasya tathāgatakāyasye yathāsthānagatanāḍcakraṁ piṇḍataḥ sūcayiṣyāmi ||1||

svahṛnmadhyagataṁ padmamaṣṭapatraṁ sakarṇikam |

tasya madhyagatā nāḍī jvaladvahnisvarūpikā ||2||

kadalīpuṣpasaṁkāśā lambamānā tvadhomukhī |

tasya madhye sthito vīraḥ sarṣapasthūlamātrakaḥ ||3||

idānīṁ svadehasthitanāḍīcakrameva sarvacakrasthitaḍākinīsvabhāvaṁ tadadhipateśca svabhāvasiddhamantrātmatāṁ pratipādayituṁ ṣaṣṭhanirdeśamavatārayitumathetyādyāha | anyatamasyeti sarvasattvadhātugatasya | tathāgatakāyasyeti pūrvavat | skandhādisvabhāvād vā navatidevātāmayasya | yathāsthānaṁ sthānamanatikramya | nāḍīcakrameva yoginīgaṇam | sūcayiṣyāmaḥ kathayiṣyāma ityuddeśaḥ ||1||

tatrādhipatermantra rūpeṇa sthitimāha - hṛnmadhyagatamityādi | iha sarvadehināṁ hṛdaye dharmacakrakarṇikākeśarānvitāṣṭadalaṁ nāḍīcakraṁ praharāṣṭakaviśuddhisvabhāvaṁ vidyate | tasya madhye tailavahnisvarūpiṇyadhomukhī kadalīpuṣpasadṛśī trivṛtānāmnī yā, tanmadhye ravikiraṇanikaravigalita prābhātikāvaśyāyakaṇa sadṛśabindūn puñcan sūkṣmasarṣapapramāṇo hūkāra uccārayitumaśakyatvādanāhataḥ sarvavikalpabhayebhyo nirgatatvādvīraḥ, sa eva 

p.38

hūkāro'nāhataṁ bījaṁ sravattuṣārasannibham |

vasanta iti vikhyāto dehināṁ hṛdinandanaḥ ||4||

vaḍavānalarūpā tu vārāhī tilakā smṛtā |

karmamātutanirdhūtā jvalantī nābhimaṇḍale ||5||

vasantaṁ prāpya santuṣṭā samāpattyā vyavasthitā |

eṣa śrīheruko vīro vasantatilakā smṛtā ||6||

sarvadehināṁ hṛdayānandajanakatvād vasanta iva vasanto bhagavān śrīheruka iti jñātavyaḥ | na tu caturvaktro dvādaśabhujaḥ ||2-4||

yeyaṁ vāḍavāgnisadṛśī jñānāgnirmantha manthanasaṁyogalakṣaṇakarmamārutodbodhitā nābhideśājjvalantī ūrdhvamārgaṇa gatvā taṁ vīraṁ hṛdayasthaṁ tadamṛtanirjharadhārāsāreṇa tathaiva drāvitena spṛṣṭā, ata evādvayayogāt samāpattyā'vasthitā vasantatilaketyucyate || 5-5 1/2||

ata evāha- eṣa śrītyādi | yo'yaṁ hūkāraḥ prāguktalakṣaṇa uktaḥ, sa eva śrīherukaḥ | jñajvālā tu vajravārāhī tilaketyucyate | saiva sacarācare sthāvarajaṅmātmake jagati prāguktaṁ yoginīrūpaṁ raktavarṇamādāya sthitā | tathā saiva bhagacatī kāyādibhedabhinnā'dhamamadhyamottamadvāratrayeṇābhidya pañcadaśabhedena gamanāgamanasthitīḥ karoti | na ca saivāpi tu sarvadehe vyavasthitetyarthaḥ ||6-7 1/2||

maṇḍalādhimateścatuścakravyāptiṁ darśayitumāha - nābhāvityārabhya krīḍatīha yathāsukhamityantena | tatra nirmāṇacakra(kre) nābhau sa eva vasanto akāro hrasvarūpaḥ | hṛdi dharmacakre nādabinduyuktahūkārākāraḥ | saṁbhogacakre kaṇṭhe sa eva trimātraḥ plutaḥ

p.39

yoginīrūpamāghāya saṁsthitā sacarācare |

kāyavākcittabhedena trividho dvāranirgamaḥ ||7||

gatyāgatī karotyeṣa sarvadehe vyavasthitaḥ |

nābhāvakārarūpeṇa hrasvastu parikīrtitaḥ ||8||

hṛdaye'pi hi hūkāro dīrghamātrādvayasmṛtaḥ |

kaṇṭhe oṁkārarūpeṇa trimātraḥ pluta ucyate ||9||

praṇavarūpaḥ | nāḍīkauṭilyāttasya triparivartaścāṇḍālyāḥ praveśānnirgamā cceti kṛtvā | lalāṭe mahāsukhacakre vindunādabhūṣito'nāhatākṣaro haṁkāraḥ | tadeva vilomena śiraḥ- kaṇṭhahṛdayanābhirūpaḥ śrīheruko mantramūrtiḥ | tadādhāramāha - pṛthivyādisvabhāvāni yāni catvāri cakrāṇi tāni tasya buddhakṣetram | ahorātre catasraḥ sandhyā madhyāhna-pradiṣārdharātrapratyūṣalakṣaṇā ścakravāhinyaścatuḥpañcāśacchataśvāsasaṁkhyāḥ, ta eva tasya prajñāsanāthasya catvāro mukhāḥ | ya ete vicitrādayaścatvāra ānandopalakṣaṇabhūtāḥ

p.40

lalāṭe tu haṁkāro'sau nādo binduranāhataḥ |

pṛthivyādimahābhūte catuścakraprabhedataḥ ||10||

catuḥsandhyā madhiṣṭhāya catuḥkṣaṇasamudbhavaḥ |

caturānandarūpastu caturyogaparāyaṇaḥ ||11||

paramāndarūpeṇa kriyākārakabhāvataḥ |

śrīvajrasattvarūpeṇa krīḍatīha yathāsukham ||12||

dalānāṁ catuṣṭaye'pi caturdikṣu vyavasthitāḥ |

catasro bhūtanāḍayastu cittavajrapade sthitāḥ ||13||

kṣaṇā ānandādayaśca catvārastvaritabāṣpavibandhakaviśvastakāścatvāro yogāḥ pratyākhyātāsta eva tasya dvādaśabhujāsta eva cordhvapravṛttā dvādaśa netrāṇi ta eva madhyavartino dvādaśāyudhāni | ata eva kriyākārakayordāhikā''pyā yikayorbhāvena sāmarasyena śrīstilakā, vajrasattvo vasantastayo rūpam, tena yathāsukhaṁ caturānandarūpatvamāśritya krīḍati, sarvadehināṁ dehe ramata ityarthaḥ ||8-12||

evaṁ madhyanāyakaṁ saprajñaṁ mukhabhujavarṇasaṁsthānacihnamadhyātmarūpaṁ prakāśya jñānacakraḍākinī pūjākalaśacatuṣṭayaṁ ca pratipādayitumāha - dalānāṁ tu catuṣṭayamityārabhya pañcanāḍyo vyavasthitā ityantena granthena | tatra dharmacakrasya pūrvottarapaścimadakṣiṇa-digbhāgasthitāścatasra dhāraṇasrāvaṇa tejanapreraṇalakṣaṇāstā eva cittavajrasya 

p.41

ḍākinī ca tathā lāmā khaṇḍarohā ca rūpiṇī |

vidikṣu vyavasthitā nāḍayaścatasrastadgatā api ||14||

pañcāmṛtavahāstāstu tatpūjārūpatāṁ gatāḥ |

catuḥpūjeti vikhyātāstadrūpā eva bhāvataḥ ||15||

iti dehasya hṛnmadhye pañcanāḍayo vyavasthitāḥ |

kāyavākcittacakreṣu caturviṁśatyudāhṛtāḥ ||16||

śrīherukasya pade jñānacakre sthitā yāstā eva ḍākinyādayo ḍākinī-lāmā-khaṇḍarohārūpiṇyo vijñeyāḥ | tatra pṛthivyākāśe ḍayanād ḍākinī | abdhātvākāśe lasanāt lāmā | chāndaso varṇavyatyayaḥ | tejaākāśaḥ śe ) khaṇḍayati gacchatīti khaṇḍam, tadviśuddhayā tatraiva rohatīti khaṇḍarohā | tataḥ samānādhikaraṇasamāsaḥ | vāyvākāśaṁ rūpayati viśodhayatīti rūpiṇī | digḍādinīruktvā vidikṣu pūjākalaśānāha - vidikṣu vyavasthitā iti | tatraiva jñānacakre hṛdi yāḥ pañcāmṛtavāhinyaḥ koṇasthā nāḍyastā eva kalaśākṛtayastadbhūtaśuṣira kapālamālāsthitasudhātmānaścatasraḥ pūjā jñātavyāḥ | upasaṁhāramāha - iti dehasyetyādi | evamuktena nyāyena śarīramadhye pañcanāḍyastrivṛtādyā jñānapadmaḍākinyaścatuḥpūjābhiḥ saha jñeyāḥ | na tu bāhyāḥ kalpitāḥ, anubhavanādarūpatvāt ||13-151/2||

tricakranāḍīrūpā yoginīrāha - kāyavākcittetyādi | cittavākkāyeti vaktavye vilomapāṭho'bhavyeṣu gopanārthaḥ | tataśca cittādicakre śiraādicaturviṁśatipīṭhādyātmake pracaṇḍādyāścaturviṁśatināḍīrūpeṇaiva sthāne sthāne iti pīṭhopapīṭhādike upaśmaśānaparyante jñānudvayānte svabhāvasiddhā eva vyavasthitāḥ, mūlatantre'pi - "yoginyaḥ

p.42

pīṭhādibhedamāśritya sthāne sthāne vyavasthitāḥ |

śirasastu samudbhūtā nāḍyaḥ śirasijāḥ smṛtāḥ ||17||

rajaḥsattvatamorūpāstāsāṁ madhye tu nāyikāḥ |

pullīre tu pracaṇḍākhyā nakhadantavahā smṛtā ||18||

jālandhare tu caṇḍākṣī keśaromavahā tathā |

oḍiyāne mahāpīṭhe prabhāvatī vyavasthitā ||19||

dakṣiṇakarṇamāśritya sthitā tvaṅmaladhāriṇī |

arbude tu mahānāsā ḍākinī piśitāśinī ||20||

catasrastu samākhyātā ḍāninyaḥ pīṭhanāyikāḥ |

mahorusthā tu yā nāḍī godāvaryāṁ vyavasthitā ||21||

vīramatīti vikhyātā sthitā sā dṛḍharūpataḥ |

rāmeśvare tu yā nāḍī prasiddhā kharvarīti sā ||22||

sahajā[ḥ] siddhā[ḥ]" iti vacanāt | tā evāha - śirasastu samudbhūtā nāḍyaḥ śirasijāḥ smṛtā iti | iha mahāsukhacakrād dvātriṁśannāḍyaḥ prādurbhavanti, himavatta iva saritaḥ ||16-17||

p.43

asthamālāvyavasthā hi sthitā kaṭhinabhāvataḥ |

devīkoṭe tu yā nāḍī mṛdvī laṅkeśvarī matā ||23||

bukkaṁ vahati yā nityaṁ sarvadehā dhivāsinī |

mālave tu drumacchāyā hṛdayasthā jineśvarī ||24||

upapīṭhasamākhyātā ḍākinyo lokamātaraḥ |

cittacakre tu khecaryaḥ pīṭhopapīṭhasaṁsthitāḥ ||25||

tāsāṁ ca śukraraktatadubhayasaṁgrahakāriṇyo lalanārasanāvadhūtikāḥ sakalatraidhātu-kotpattibhūtāḥ sattvarajastamomayyaḥ kāyavākcittātmikā boddhavyāḥ | tatra dvātriṁśato nāḍīnāṁ nāmāni śrīhevajre -

abhedyā sūkṣmarūpā ca divyā vāmā ca vāminī |

kūrmajā bhāvikī sekā doṣā viṣṭhā ca mātarī ||

sa(śa)rvarī śītadā coṣmā lalanāvadhūtīrasanā |

pravaṇā hṛṣṭavadanā sāmānyā hetudāyikā ||

viyogā premaṇī siddhā pāvakī sumanāstathā |

trivṛtā kāminī gehā caṇḍikā māradārikā ||

kātyāyanī ceti

etā dvātriṁśat sandhyānāḍīcatuṣṭayena saha ṣaṭtriṁśat | trivṛttā(tā)dyā avadhūtyādyāścāṣṭau varjayitvā pariśiṣṭā abhedyādyāścaturviṁśati[ḥ] pracaṇḍādyā vijñeyāḥ |

p.44

cakṣurvahati yā nāḍī kāmarūpe vyavasthitā |

airāvatīti vikhyātā rūpadarśanabhāvitā ||26||

oḍre pittavahā nāḍī mahābhairavikā smṛtā |

ete kṣetrasamuddiṣṭe ḍākinyau yogamātarau ||27||

triśakunau samudbhūtā vāyuvegā saphuphphusā |

antramālākulā divyā surābhakṣī tu kośale ||28||

āsāṁ tu nakhadantādayaścaturviṁśatidhātavaḥ khaṇḍakapālādayo jñātavyāḥ | tatra nāḍīpīṭhaḍākinīnāṁ niruktiḥ -

nakhadantānāmabhedyānāṁ prasavanādabhedyā śirasi | keśaromṇāṁ susūkṣmāṇāṁ vahanāt sūkṣmarūpā śikhāyām | tvaṅmalasya bahirdyotamānasya vahanād divyā savyakarṇe | vāmanasyaiva pūrṇasya māṁsasya vahanād vāmā pṛṣṭhe | tadudaye vā vāmanākāre sattvadhātūtpādāt snānūnāṁ vahanād vāmanī, tadudaye vā bhuktasya vamanād vāmakarṇe | kūrmapṛṣṭhamivābhedyami-tyasthimālāvahanāt kūrmajā bhrūmadhye | vakkaṁ bhāvayatīti sravatīti bhāvikī cakṣurdvaye | siñcati hṛdayān sudhāraseneti sekā bāhumūladvaye | etāḥ pīṭhopapīṭheṣvaṣṭau nāḍyaḥ khecaryaḥ sopāyāścittacakre |

duṣyate yā svaviṣayena(ṇa) vikriyata iti doṣā cakṣurdhātuvahā kakṣayoḥ, kakṣadarśanānmanovikṛteḥ, mameyamiti dveṣodayācca | dveṣo doṣa iti paryāyau | pittākhyaṁ viṣṭhaṁ vahatīti viṣṭhā stanadvaye | viḍdhātuḥ preraṇe | ūrdhvaṁ phuphphusavahanānmāteva 

p.45

upakṣetrasamuddiṣṭe ḍākinyau yogamātarau |

śyāmādevī kaliṅge tu pārśvatastu samāśritā ||29||

udarasthā subhadrā vai lampāke parikīrtitā |

chandohāviti vikhyātau(te) ḍākinyau yogamātarau ||30||

hayakarṇā tu kāñcīsthā viṣṭhāṁ vahati sarvadā |

sīmāntamadhyagā cāpi himālaye khagānanā ||31||

upacchandohau vikhyātau(te) ḍākinyau yogamātarau |

vākcakre saṁsthitā nāḍayo bhūcaryā dūtayaḥ sthitāḥ ||32||

mātarā, mātaraṁ pratyabhilāṣajananācca jagajjananācca nābhau | antramālāsu mahāsukhasya svāpanāccharvaro, rātrirvikalpajananācca nāsāgre | guṇavartimedojālikayā'ntrāṇi parivartya tiṣṭhati, tadvāhinī śītadā, tasyāṁ śītasparśadāyitvānmukhe | udare jaṭharāgne stadvāhitvādūṣmā kaṇṭhe | purīṣavāhitvāt pravaṇā, varṇavyatyayāt praṇavā, vairocanapravāhinī hṛdaye | sīmanto varaṭakamadhya [s]tadvāhitvād hṛṣṭavandanāt kara sparśāt prajñopāyayoḥ sānandanandanatvānmeḍhre | etat kṣetropakṣetrachandohopachandohākhyeṣvaṣṭau nāḍyo bhūcaryo vākcakre |

p.46

pretādhivāsinīsaṁsthā śleṣmalā cakraveginī |

pūyaṁ vahati sā nityaṁ gṛhadevatasaṁsthitā ||33||

khaṇḍaroheti vikhyātā ḍākinī parameśvarī |

melāpakau hi vikhyātau ḍākinyau yogamātarau ||34||

saurāṣṭre lohitākhyā tu śauṇḍinī ḍākinī matā |

prasvedavāhinī nāḍī suvarṇadvīpasaṁsthitā ||35||

dhātusāmyasya śleṣmaṇo vahanāt guhye | prāyeṇa māṁsabhakṣaṇād viyogā vikalpajananādvā gude | lohitavahanādvasantapuṣpaiḥ premotpādanāt premaṇī ūrvoḥ | svedotpāda samāpattau sarvatra siddhaḥ, tadvāhitvāt siddhā jaṅghayoḥ, siddhinimittotpādanaṁ prati vā tadadhikārāt | gātrapuṣṭau meda eva hetustadvahanāddhetudāyikā pādāṅgulīṣu | aśruṇā mukhasya śokasya vā jvalanāt pāvakī pādapṛṣṭhe | kheṭena yogināṁ somanasyajananāt sumanāḥ pādapṛṣṭhe | siṅghāṇakasyātyayanādyāvat kātyāyanī jānudvaye | iti melāpakopamelāpakaśmaśānopaśmaśānākhyeṣvaṣṭau nāḍyaḥ pātālavāsinyaḥ kāyacakre |

samayacakranāḍīniruktiṁ dūramapasṛtyāha - pūrvasmin vācike dvāra(6/40) iti | vāgdvārāt pūrvaṁ kāyadvāram, tasmiṁścakṣurādināḍyo'ṣṭau dakṣiṇeṣu cakṣuḥśrotraghrāṇeṣu vāmeṣu ca, vaktragudayośca tannāmnā prasiddhā eva samayacakrasthā jñātavyāḥ, viṣayopabhoga-lakṣaṇasamayasyānuṣṭhānāt | iti nāḍīniruktiḥ |

pīṭhaniruktiḥ prāguktā | ḍākinīniruktirucyate | iha sarvā eva ḍākinyo vārāhīkulasaṁbhavā iti bahuśaḥ pratipāditam | tadabhinnatayaiva tā nirucyante | tatra praśāntaṁ caṇḍatvaṁ yasyāḥ sā pracaṇḍā, mahāsukhasthānamāsādyeti yāvat | caṇḍe tīkṣṇe dāhake vāmetare nāḍyau asyā iti caṇḍākṣī, madhyamayā dvayoḥ prakāśanāt | agnivarṇa -

p.47

samākulā sudīptāṅgī matā sā cakravarmiṇī |

upamelāpake proktā(kte) ḍākinyau yogamātarau ||36||

nagare tu suvīrākhyā medavasāvahā sthitā |

sindhau mahābalā khyātā saśokā cāśruvāhinī ||37||

śmaśāne saṁsthite caite ḍākinyau yogamātarau |

kheṭaṁ vahati yā śuṣkā marau tu cakravartinī ||38||

prabhāyuktatvāt prabhāvatī | mahatyo guhyahṛnmukheṣu nāsikā yasyāḥ sā mahānāsā | pīṭhaḍākinyo yathā'nvarthāḥ | vīro janakatvena vidyate yasyāḥ sā vīramato, "nābhimadhye sthito vīraḥ" iti vacanāt | kharā cāsau tricakradāhād varā cāsau punastadāpyāyanā diti kharvarī | laṅkā śarīrapurī tasyāmīśvarī svāminī laṅkeśvarī | drumacchāyeva śīlalā''pyāyanād drumacchāyā | ityupapīṭhaḍākinīnāmanvarthāḥ | iti cittacakrasya khecaryaḥ |

airāvatī airāvata iva vegavāhinī | tṛtīyaulau granthibhedānmahābhairavā | vāyuvadadha ūrdhvaṁ daśa dikṣu ca vego javo yasyāḥ sā vāyuvegā, olidvaye'pi | surāṁ sudhāṁ bhakṣayatīti surābhakṣī, jñānolau | iti kṣetropakṣetraḍākinyaḥ sānvarthāḥ |

premodgamācchayāmā cāsau sarvacakreṣu krīḍanāddevīti śyāmādevī | śobhanaṁ tarpaṇaṁ bhadraṁ kalyāṇaṁ yasyāḥ sā subhadrā | hayavaddakṣiṇakarṇena nirgacchatīti hayakarṇā |

p.48

kulatāyāṁ mahāvīryā bālasiṁhānavāhinī |

upaśmaśānasaṁsthau (sthe) ca ḍākinyau yogamātarau ||39||

kāyacakre tu ḍākinyo bāhyāḥ pātālavāsikāḥ |

pūrvasmin vācike dvāre ḍākinyaśca caturvidhā[ḥ] ||40||

khagamukhākāratvāt khagānanā | iti chandohopacchandohaḍākinīnāmānvarthāḥ | vākcakre bhūcaryaḥ |

cakravaccakreṣu vego'syā gamanāgamana iti cakravegā | ādau tathāgatalocanādīn khaṇḍayati punarārohayati janayatīti khaṇḍarohā | surāsavakṣābatvāt śauṇḍinī | cakrāṇyeva varma sannāho'syāḥ sā cakravarmiṇī | iti melāpakopamelāpakaḍākinyaḥ sānvarthāḥ |

suṣṭhu vīrādakārāt prabhavatīti suvīrā | gamanāgamanayormahadbalaṁ yasyāḥ sā mahābalā | cakreṣu vartituṁ śīlaṁ yasyāḥ sā cakravartinī | mahadvoryamutthāne yasyāḥ sā mahāvīryā | iti śmaśānopaśmaśānaḍākinīnāmanvarthāḥ |

vīraniruktirucyate | khaṇḍaṁ śiraḥsthaṁ bodhicittaṁ nakhadaśanarūpeṇa kā(ka)layati prerayatīti khaṇḍakapālī | mahāntaṁ kaṁ śikhāsthitaṁ sattvadeva keśaroma kālayatīti mahākaṅkālaḥ | karṇamūlaṁ prāpya tvaṅmalaṁ prerayatīti kaṅkālaḥ | vikaṭā māṁsamayī daṁṣṭrā pṛṣṭhe yasya sa tathā [ vikaṭadaṁṣṭraḥ ] | pīṭhavīraniruktiḥ |

surāṇāṁ snāyūnāma(m) vairī vāmakarṇāt pravartakaḥ surāvairī | bhrūmadhye sthitvā'para(ri)mitāsthimālāpravartakatvāttanmayo'mitābhaḥ | vajraratnavat prabhā yasya, tasya cakṣuṣi sthitvā vukkasya pravartakatvād vajraprabhaḥ | vajravad dṛḍho deho yasya bāhumūlād hṛdayapravartako vajradehaḥ | upapīṭhaniruktiḥ |

p.49

tatkoṇabhāgamāśritya saṁsthitāścāparāstathā |

mūladvāre tu kākāsyā ulūkāsyā dvitīyake ||41||

śvānāsyā ca tṛtīye'pi śūkarāsyā caturthake |

koṇeṣu yamadāḍhī ca yamadūtī tathaiva ca ||42||

kakṣābhyāṁ cakṣuraṅkurajananādaṅkurikaḥ | stanābhyāṁ vajrajaṭilarūpasya pittadhātorjananād vajrajaṭilaḥ | nābhervajrāṇāṁ mahatāmapi bhayaṅkaraphuphphusapravartakatvānmahāvīraḥ | nāsāgrādantradvārapravartakatvād vajrahūkāraḥ | iti kṣetropakṣetravīra niruktiḥ |

sukhādāpyāyikāguṇavartipravartakatvāt subhadraḥ | kaṇṭhādudarapravartakatvād vajra bhadraḥ, kaṇṭhodarābhyāmādimadhyāntakalyāṇavajramayadharmacakrapravartakatvāt | hṛdayāt kātarajanatrāsakapurīṣapravartakatvād vajrabhairavaḥ | meḍhrāt sīmāntasya trinetrasya pravartakatvād virūpākṣaḥ | iti chandohopachandohavīraniruktiḥ |

guhyāccharīradhāraṇasamarthasya śleṣmano(ṇo) vahanānmahābalaḥ | guhyāt pītavarṇasya pūyasya pravartanād ratnavajraḥ | ūrubhyāṁ balavato raktasya pravartanād hayagrīvaḥ | jaṅghābhyāṁ romakūpaśuṣiravyāpakasvedapravartakatvād ākāśagarbhaḥ | iti melāpakopamelāpakavīraniruktiḥ |

pādāṅgulibhyo'bhedyahūkārarūpasya medasaḥ pravartakatvāt śrīherukaḥ | pādapṛṣṭhāt padmanarteśvarasya bodhicittasyā śravarūpasya pravartanāt padmanarteśvaraḥ | aṅguṣṭhābhyāṁ śvetavarṇasya kheṭasya pravartakatvādvairocanaḥ | jānubhyāṁ candragaurasya siṅghāṇasya pravartakatvādvajrasattvaḥ | iti śmaśānopaśmaśānavīraniruktiḥ |

p.50

anantaraṁ mahābhīmā vikhyātā yamadaṁṣṭriṇī |

caturthāpi ca vikhyātā bhīmā yamamathanī matā ||43||

ityetā vajrayoginyo nāḍīrūpeṇa saṁsthitāḥ |

cittavajrasya yoginyaḥ saptatriṁśadudāhṛtāḥ |

prajñāpāramitā hyetāḥ śarīre saṁvyavasthitāḥ ||44||

iti śrīvasantatilakāyāṁ tathāgatakāya gatasaptatriṁśannāḍī-

cakravyavasthākhyānanirdeśaḥ ṣaṣṭhaḥ ||6||

eṣāṁ vāmadakṣiṇavāhābhyāṁ pravartamānānāṁ prāṅnirūpitaḍākinīsahitānāṁ yathārthānāmupapīṭhasthitānāṁ yoginīnāṁ layabhogādhikārād dvāsaptatirjñātavyāḥ | ayamarthaḥ - "kāyavākcittacakre ta caturviśatyudāhṛtāḥ" ( 6/16) ityārabhya "prajñāpāramitārūpāḥ svaśarīre vyavasthitāḥ" ( 6/44) ityantena granthena pratipāditāḥ (taḥ) | etatpadārthaniyojanā sugamā ||18-44||

iti vasantatilakāyāṁ niṣpannakramasādhanopāyikāyāṁ rahasyadīpikāyāṁ ṭīkāyāṁ ṣaṣṭhanirdeśe vistarabyākhyā ||6||

p.51

saptamo nirdeśaḥ

athānyatamasya tathāgatakāyasya nāḍīcakra saptatriṁśadbodhipākṣika dharmaviśuddhiṁ kathayiṣyāmi ||1||

kāyānusmṛtyupasthānaṁ ḍākinī | vedanānusmṛtyupasthānaṁ lāmā | dharmānusmṛtyupasthānaṁ khaṇḍarohā | cittānusmṛtyupasthānaṁ rūpiṇī ||2||

athetyādinā nāḍīrūpāṇāṁ yoginīnāṁ bodhipākṣikadharmasvarūpatāṁ pratipādayituṁ saptamanirdeśamāha - anyatamasyetyādi prāgvat ||1||

yā etā hṛdayādiśiraādikāyadvāreṣu ḍākinyādisvabhāvā nāḍayastā bodhipākṣikadharmasvabhāvā api bhavantīti pratipādyate - kāyānusmṛtyupasthānaṁ ḍākinītyādigranthena | iha bodhisattvena mahāsattvenānuttarāṁ samyaksaṁbodhimabhisaṁboddhukāmena pañcamārgasaṁgṛhīteṣu saptatriṁśadbodhipākṣikeṣu dharmeṣu yathāvacchikṣitavyam | tatra katame pañcamārgāḥ ? saṁbhāramārgaḥ, prayogamārgaḥ, darśanamārgaḥ, bhāvanāmārgaḥ, aśaikṣamārgaśceti | tatra saṁbhāramārgaḥ katamaḥ ? dvādaśa dharmāḥ | katame dvādaśa ? catvāri smṛtyupasthānāni, catvāri samyakprahāṇāni, catvāri(ra) ṛddhipādāśceti | tatra katamaḥ prayogamārgaḥ ? daśa dharmāḥ | katame daśa ? pañcendriyāṇi pañcabalāni ceti | tatra katamo darśanamārgaḥ ? sapta dharmāḥ | katame sapta ? saptabodhyaṅgāni | tatra katamo bhāvanāmārgaḥ ? mārgāṅgāni | kati mārgāṅgāni ? āryāṣṭāṅgo mārgaḥ | katamo'śaikṣamārga ? mārgajñānānāmantyasyāntyaḥ kṣaṇaḥ |

kimarthametāni bodhipakṣāṇi? kuto vā dharmā ? katamā bodhiḥ ? āha - buddhayantyanayā sarvamātma svarūpamiti bodhiḥ | sā kiṁ prādeśikī, uta vyāpiketi ? āha -

p.52

vyāpikā prādeśikī ca | tathā pudgalanairātmyalakṣaṇā bodhiḥ śrāvakabodhiḥ prādeśikī, dharmāṇāṁ dravyatvenābhyupagamāt | tathā vimucyamānāḥ śrāvakabodhau nipateyuḥ, sā bodhi [ḥ] svārthamātrapādhānyādaviśuddhatvāt prādeśikītyucyate | ubhayanairātmyalakṣaṇā tu bodhiḥ samyaksaṁbodhirvyāpakatvād vyāpikā, dharmāṇāṁ tattvabhāvenāvasthānāt | tasyāvabodheraṅgānyupāyā bodhyaṅgāni | aṅgānyupāyāḥ pakṣyā abhivyaktikaraṇānīti paryāyāḥ |

dharmāśca kuta iti ? dhriyante bodhisattvairmārgasthaiścetasi vyavasthāpyanta iti dharmāḥ kuśalapakṣasaṁgṛhītāḥ, anāśravatvāt, mārgasattvasyaikāntakuśalatvāt | mārgabhedāttu kuśalasāśravatvaṁ pratipatturapekṣayā | eṣāṁ pañcānāṁ mārgāṇāṁ dvābhyāṁ saṁgraho veditavyaḥ |

katamābhyāṁ dvābhyām ? laukikamārgeṇa lokottaramārgeṇa ceti | tatra kaukikamārge kati dharmāḥ ? dvāviṁśatidharmāḥ | katame ? smṛtyupasthāna-samyakprahāṇa-ṛddhipāda-indriyabalākhyāni | tatra lokottaramārgaḥ(rge) kati dharmāḥ ? pañcadaśa | katame ? saptabodhyaṅgāni, āryāṣṭāṅgamārgaśceti |

nusmṛtyupasthānam, cittānusmṛtyupasthānam, dharmānusmṛtyupasthānam | tatra kāyānusmṛtyupasthānam - iha sarveṇa sarvakāyo'yaṁ svaparasantānavartī yāvattraidhātukīyaḥ | sa pravicintyamāna ekastāvanna bhavati, avayavino 'siddhatvāt, tadasiddhiśca pākāpākarāgārāgādidoṣadarśa-nāt, ekatvāsiddhāvanekatvānupapatteḥ paramāṇuśo bhidyamānatvāt paramāṇoḥ saṁhatatvānupa-patteḥ, tadabhyupagame vā viśvasya paramāṇutāpatteḥ | tasmādubhayadharmarahitatvācchūnyo'yaṁ kāya iti yo yā)'nusmṛtistasyā upa samīpe cittasya sthāpanaṁ kāyānusmṛtyupasthānam | evaṁ ca vedanāpi sātādyātmikā ṣaḍvijñānakāyā tadāśritatvādaṣṭādaśadhā | sāpi sātādī-nāmatītādibhedenāsattvāt śūnyeti smṛterupasthānaṁ svacetasīti vedanānusmṛtyupasthānam | evaṁ jñeyāt pūrvaṁ paścāt sahabhāvitvāsiddheścittaṁ śūnyamiti yaḥ smṛterupasthānaṁ cittānusmṛtyupasthānam | evaṁ kuśalākuśala vyākṛtādibhedabhinnānāṁ dharmāṇāṁ pūrvavacchūnyatvād yaḥsmṛterupasthānaṁ taddarmānusmṛtyupasthānaṁ bodhisattvamārgaḥ, yataḥ pañcātmakaṁ traidhātukam | tatra 

p.53

chandaddharyutpāda[ḥ] pracaṇḍā | vīryaddharyutpādaścaṇḍākṣī | mīmāṁsaddharyutpādaḥ prabhāvatī | cittaddharyutpādo mahānāsā ||3||

kāyānusmṛtyupasthānena rūpaskandha samyaganubodhena madhye dvābhyāṁ vedanāvijñānayorantyena saṁjñāsaṁskārayoḥ, dharmaśabdasāmānyād bhājanalokasyeti | śrāvakadarśane tu nityasukhaśuci-sātmakacaturviparyāsapratipakṣānityāśuciduḥkhānātmalakṣaṇāni catvāri smṛtyupasthānānīti viśeṣaḥ | mantradarśane tu svasaṁvidrūpā ḍākinyaḥ kāyādīnāṁ dharmatārūpā jñeyāḥ | tadarthamāha - kāyānusmṛtyupasthānaṁ ḍākinītyādi ||2||

tatra kati ṛddhipādā iti kiñcidapasṛtyāha - catvāra ṛddhipādāḥ | chanda-ṛddhipādaḥ, vīrya-ṛddhipādaḥ, mīmāṁsā-ṛddhipādaḥ, citta-ṛddhipādaḥ | vīrya-samādhiprahāṇeyaḥ saṁskārasamanvita ṛddhipādaḥ mīmāṁsāsamādhiprahāṇeyaḥ saṁskārasamanvita ṛddhipādaḥ | cittasamādhiprahāṇeyaḥ saṁskārasamanvita ṛddhipādaḥ |

eṣāṁ sūtrāṇāmayamarthaḥ - iha sarvasyaiva samādheḥ ṣaḍdoṣā bhavanti | tadyathā - "kauśīdyamālambanasaṁpramoṣaḥ layastadauddhatyamayatnād" iti | eṣāṁ layo(yaṁ) dvābhyāmekīkṛtya pañca doṣā bhavanti | tatprahāṇārthamaṣṭau prahāṇasaṁskārāḥ | katame āṣṭau ?

śraddhā chando vīryaṁ prasrabdhiśca [ca]turthikī |

smṛtiśca saṁprajanyaṁ ca cetanopekṣikā'ṣṭamī || iti |

tatra kauśīdya syādyaḥ pratipakṣa śraddhayā kuśalakarmapravṛttiḥ | chandena teṣāmāśaya-sahagatatvam | vīryeṇa kauśīdya prahāṇam | prasrabdhyā prahāṇasākṣātkriyā | sa eṣa chanda ṛddhipāda ucyate | smṛtyā''lambanasaṁpramoṣaṁ prajahāti | saṁprajanyena layauddhatyam | etau vīryamīmāṛddhipādau | cetanopekṣābhyāṁ yadāyattayatnayoḥ prahāṇaṁ sa cittaṛddhipāda ityucyate | ata evaitau catvāri vīryāṇi bhaṇyante | ata evāha samādhirājasūtre -

p.54

śraddhendriyaṁ vīramatī | vīryendriyaṁ kharvarī | smṛtīndriyaṁ laṅkeśvarī | samādhīndriyaṁ drumacchāyā | prajñendriyamairāvatī ||4||

'vivekaniśrito virārgānaśrito nirodhaniśrito vyavasargapariṇataśca saṁskṛtavastu visaṁyogā[d] dravyasargatatprahāṇe samanvāgata ṛddhipāda iti pañcāṅgaḥ | saṁpiṇḍya viṁśatiprakārāścatvāra ṛddhipādāḥ |" [iti]

ṛddhirnāma katamā ? arddhanamṛddhiḥ, 'ṛdhu vṛddhau' iti dhātupārāyaṇe pāṭhāt | tataśca sarva eva daśabalavaiśāradyādayo buddhāguṇā yasyāṁ vṛddhimupayānti sirddhiḥ samyaksaṁbodhiḥ, tasyāḥ pādā iva pādāḥ prāptihetava iti ṛddhipādāḥ | sādhāraṇe'pi mārgasyopāyatve eṣāmevarddhipādadvitvam, samādhidoṣapratipakṣasya prakarṣatvāt | etatsva-bhāvāḥḥ pracaṇḍā-caṇḍākṣī-prabhāvatī-mahānāsāḥ pīṭhaḍākinyaścittacakre ||3||

tatra katīndriyāṇi ? pañca | katame pañca ? śraddhāvīryasmṛtisamādhiprajñāśceti | tatra prayogamārge catvāro nirvedhabhāgīyā dharmāḥ - ūṣmagatāḥ mūrdhagatāḥ, kṣāntigatāḥ, laukikāgradharmāśceti | tatra nirāśravān samādhīn bodhisattvasyāmukhīkurvato vahniriva pūrvaliṅgādūṣmā prādurbhavati | cetaso jñānāgnerudbhūtā (taḥ) sa ucyate ūṣmagataḥ | sa eva prakarṣagato'dhyaśayasahagato mūrdhā | tadeva cittaṁ sahate tādātmyeneti kṣāntiḥ | tameva kṣānteranantaraṁ(na ?) nirgata iti laukikāgradharmaḥ, upacārādayaṁ saṁprayogaḥ | tatra prathamayornirvedhabhāgīyayorarthe śraddhādayastāni pañcendriyāṇītyucyante | tatra śraddhā bhāvini lokottaramārge satvatya)ratnatrayādau vā cetasa[ḥ] saṁpratyayastacchraddhendriyam | średdhendriyodānitān dharmān utsāhayati tadvīryendriyam | tacca catuṣprakāra[m] ārambhavīryam, [a] parikramavīryam, pratyavekṣāvīryam, pratipattivīryaṁ ceti | vīryendriyodānitān dharmān yena punaḥ punarāmukhīkriyante na vismaryante tat smṛtīndriyam | smṛtīndriyodānitān dharmān yanmanā(nasi) sarvasārāntaraparihāreṇa sthāpayati tat samādhīndriyam | samādhīndriyodānitān dharmān bhūtapratyavekṣayā yadvicāra yati tatprajñe -

p.55

śraddhābalaṁ mahābhairavī | vīryabalaṁ vāyuvegā | smṛtibalaṁ surābhakṣī | samādhibalaṁ śyāmādevī | prajñābalaṁ subhadrā ||5||

samādhisaṁbodhyaṅgaṁ hayakarṇā | vīryasaṁbodhyaṅgaṁ khagānanā | prītisaṁbodhyaṅgaṁ cakravegā | praśrabdhisaṁbodhyaṅgaṁ khaṇḍarohā | dharmapravicaya saṁbodhyaṅgaṁ śauṇḍinī | smṛtisaṁbodhyaṅgaṁ cakravarmiṇī | upekṣāsaṁbodhyaṅgaṁ suvīrā ||6||

ndriyam | kasmādindriyam ? kuśaladharmeṣu prabhavatvādindriyam, pañcaskandhānāṁ saṁkleśavyavadānayo ratyutpādakaḥ (kam) | prajñendriyaṁ vihāya vīramatī-kharvarī-laṅkeśvarī-druma-cchāyāścatasro ḍākinyaḥ śraddhāvīryasmṛtisamādhiviśuddhayo jñeyāḥ ||4||

tatra kati balāni ? pañca | katame ? prāguktā eva śraddhādayaḥ | kimindriyabalānāṁ nānākaraṇam ? āha - vivartante hi śraddhādayo yadā tadi(de)ndriyavyapadeśa bhājino bhavanti, yadā vipakṣenā(ṇā) śraddhākauśīdyavismṛtivikṣepā yoniśo manasikāraparyāyadauṣprajñairna nivartante, pañcabalāni bhavantīti nānākaraṇam | prāguktaprajñendriyeṇa vākcakre airāvatīmahābhairavā-vāyuvegā-surābhakṣī-śyāmādevī-subhadrā viśuddhāni jñeyāni ||5||

tatra kati bodhyaṅgāni ? sapta | katame sapta ? samādhisaṁbodhyaṅgam, vīryasaṁbodhyaṅgam, prītisaṁbodhyaṅgam, prasrabdhisaṁbodhyaṅgam, dharmapravicayasaṁbodhyaṅgam, smṛtisaṁbodhyaṅgam, upekṣāsaṁbodhyaṅgaṁ ceti | darśanamārge etānyaṅgāni bodheḥ | nirāvaraṇaṁ jñānaṁ bodhiḥ | yena satyadarśanaṁ cetasi samādhīyate, tat samādhisaṁbodhyaṅgam | yena tatraivotsāhaḥ, tadvīryasaṁbodhyaṅgam | yena tatraiva cittaṁ niḥsaṁśayaṁ karoti, tat prītisaṁbodhyaṅgam | tayaiva prītyā kāyavākcittakarmaṇyataḥ kleśoṣmaprahāṇādatiśītalā bhavati, tat prasrabdhisaṁbodhyaṅgam | samyagbhāvasvarūpaparijñānaṁ taddharmapravicayasaṁbodhyaṅga -

p.56

samyagdṛṣṭirmahābalā | samyaksaṁkalpaścakravartinī | samyagvāg mahāvīryā | samyakkarmāntaḥ kākāsyā | samyagājīva ulūkāsyā | samyagvyāyāmaḥ śvānāsyā | samyaksmṛtiḥ śūkarāsyā | samyaksamādhirbhagavān śrīherukaḥ ||7||

[m] | tatraiva caitasyasaṁpramoṣaḥ smṛtisaṁbodhyaṅgam | samādhāvāsaktyanāsaktayo(ktyo)rudāsīna topekṣāsaṁbodhyaṅgam | eṣāṁ madhyāt samādhivīryasaṁbodhyaṅgasvabhāve hayakarṇakhagānane vijñeye | iti vākcakravīrāṇāṁ viśuddhiḥ śiṣṭaiḥ pañcabhiḥ prītyādibhi-ścakravegā-khaṇḍarohā-śauṇḍinī-cakravarmiṇī-suvīrā viśuddha(ddhaya)nta iti ||6||

kleśāvaraṇapratipakṣe darśanamārgamuktvā jñeyāvaraṇapratipakṣaṁ bhāvanāmārgamāha- sa cāryāṣṭāṅgo mārgaḥ | katame'ṣṭau ? samyagdṛṣṭiḥ, samyaksaṁkalpaḥ, samyagvāk, samyakkarmāntaḥ, samyagājīvaḥ, samyagavyāyāmaḥ, samyaksmṛtiḥ, samyaksamādhiśceti | tatra bhāvanāmārge jñeyāvaraṇa(ṇaṁ) niḥsvabhāvamiti yā dhīḥ sā samyagdṛṣṭiḥ, paralokāstitvadṛṣṭiśca | tad dṛṣṭayalabdho'pi nairātmyālambanaḥ samyaksaṁkalpaḥ | svadṛṣṭārthaprakāśikā sattvebhyo deśanā samyagvāk | ekāntaśubhaṁ kāyakarmāntaḥ uhyā(ṛddhyā)dibhirvinayanārthaṁ pareṣāṁ trāsanaṁ vā samyakkarmāntaḥ | dhyānāhāritvamātrayā cīvarādyanveṣaṇaṁ samyagājīvaḥ | sarveryāpatheṣu svacuttakāyavākcittavyāpāraniyojanaṁ samyagvyāyāmaḥ | uktaṁ ca -

yathā yathādhyakṣavicitragocare pravartate cāragato jinātmaḥ |

tathā tathā yuktasamānatāpadairhitāya sattveṣvabhisaṁskaroti tat || iti |

bhāvanāmārge ālambanāsaṁpramoṣaḥ samyaksmṛtiḥ | tadekāgra cittamacalitavajropamasamādhiḥ | samantapratibhāsāyā bhūmeryadantaraṁ prādurbhavati, tatrādyaistribhirmahābala[lā-cakra]-vartinī-mahāvīryā viśuddhayante | iti kāyacakrasya viśuddhiḥ | samyakkarmāntaḥ kākāsyā | samyagājīva ulūkāsyāḥ, samyagvyāyāma śvānāsyā | samyaksmṛtiḥ sūkarāsyā |

p.57 

anutpannānāṁ kuśalānāṁ dharmāṇāmutpādanaṁ yamadāḍhī | utpannānāṁ kuśalānāṁ dharmāṇāṁ saṁrakṣaṇaṁ yamadūtī | utpannānāmakuśalānāṁ dharmāṇāṁ prhāṇaṁ yadadaṁṣṭriṇī | anutpannānāmakuśalānāṁ dharmāṇāmanutpādanaṁ yamamathanī ceti ||8||

iti saptatriṁśadbodhipākṣikadharmaviśuddhāḥ śarīragatāḥ sarvā nāḍayo devatāvarṇabhujasaṁsthānamāśritya saṁsthitāḥ ||9||

iti śrīvasantatilakāyāṁ nāḍīcakrasaptatriṁśadbodhipākṣika-

dharmaviśuddhā(ddhayā)khyānanirdeśaḥ saptamaḥ ||7||

iti dvārapālīviśuddhiḥ | samyaksamādhirbhagavān śrīherukavajraḥ | jñānakamalakarṇikāviśuddhiḥ ||7||

anutpannānāṁ kuśaladharmo(rmāṇāmu)tpādinī yamadāḍhī | utpannakuśaladharmarakṣikā yamadūtī | utpannānām[a]kuśaladharmāṇāmutpādikā(ṇāṁ prahāṇaṁ) yamadaṁṣṭrī | anutpannānām [a]kuśaladharmāṇāmu(manu)tpādikā yamamathanī ceti samayamaṇḍalasya koṇadevīviśuddhiḥ ||8||

ete saptatriṁśadbodhipākṣikā dharmāḥ prabhedaśaḥ | dravyatastu daśāgrāṇi pañcendriyāṇi pañcabaleṣu saṁgrahaṁ gacchanti | smṛtyupasthānāni smṛtibale prajñābale vā | ṛddhipādāḥ prajñābale vīrye vā | samyakprahāṇāni vīrye | samādhibalaṁ samādhisaṁbodhyaṅge | vīryabalaṁ vīryāṅge | pravicayasaṁbodhyaṅge prajñābalam | smṛtibalaṁ smṛtisaṁbodhyaṅge | śraddhābalaṁ 

p.58

vīryasaṁbodhyaṅge | bodhyaṅgānāmaṣṭāṅgamārge saṁgrahaḥ | tadyathā - samyaksmṛtisamādhyoḥ(dhī) smṛtisamādhisaṁbodhyaṅge saṁgrahamupayātaḥ | vīryasaṁbodhyaṅgaṁ samyagvyāyāme | dharmapravicaya-saṁbodhyaṅgaṁ samyagdṛṣṭau | samyagvāksamyakkarmāntājīvā[ḥ] śuddhaśīlasamudācārāstrayaḥ | tathā samyagdṛṣṭiḥ, samyaksaṁkalpaḥ, samyagvyāyāmaḥ, samyaksmṛtiḥ samyaksamādhiśceti pañcabodhyaṅgebhyaḥ prastrabdhisaṁbodhyaṅgam upekṣāsaṁbodhyaṅgaṁ ceti saṁgṛhya daśavastūni bhavanti | te ca tritaye śīlasamādhiprajñābala(le) saṁgrahamupayānti | tatra samyagvākkarmāntājīvā[ḥ] śuddhiśīlasamudācārāstrayaḥ samyagvyāyāmaśuddhiśīlasamudācāraphalaṁ śīlaskandhaṁḥ, samyagdṛṣṭiḥ samyaksaṁkalpaḥ prasrabdhisaṁbodhyaṅgamupekṣāsaṁbodhyaṅgaṁ catvāraḥ prajñāskandhaḥ, samyaksmṛti[ḥ] samyaksamādhiskandha iti | śīlasamādhī ca prajñāyāmantarbhavataḥ, prajñaiva boddhrī dharmāṇāmiti nyāyāt | evaṁ saptatriṁśato daśabhirdaśānāṁ tribhistrayāṇāmekena saṁgraho veditavyaḥ |

etaduktaṁ bhavati - iha saptatriṁśat prāguktasaṁvidrūpā ḍākinīrūpā nāḍyaḥ śira-ādijānuparyantaṁ sthitā nābhicakrāntāścatasro dvārāṣṭake cāṣṭau madhye'vadhūtīrūpā kāyadvārasanniśritā navanāḍīmadhyanāḍīṣu daśasu saṁgrahaṁ yānti | tā daśāpi lalanāditraye, tadapi madhyanāḍayāmiti | evaṁ vajravārāhīsvabhāvā(va)yā madhyanāḍyā'vadhūtyā evaṁ sarvo'yaṁ nāḍīsaṁcayaḥ prādurbhūya tatraiva samavaśaraṇaṁ gacchati | etena saṁvṛtiparamārthadvayībhāvaḥ prakāśito bhavati | sa eva ca yuganaddhamārgasaṁcitaḥ | yathoktam -

payodharā yathā naikā(ke) nānāsaṁsthānavarṇakāḥ |

udbhūtā gaganābhogāt layaṁ gacchanti tatra vai ||

tadvat prakṛtayaḥ sarvā ābhāsatrayahetukāḥ |

niviśya viṣayān kṛtsnaṁ praviśanti prabhāsvaram || iti |

tathā "rūpameva śūnyatā, śūnyataiva rūpam" ityādivacanāt, "saṁvṛtivyatirekena(ṇa) paramārthasya kā kathā" iti vacanāt | etena sa(śā)ntabrahmāsāṁkhyapuruṣādivāda(di)parayūthyāḥ, nirākāravijñaptivāda(di)prabhṛtayaśca svayūthyā[ḥ] pratyākhyātā bhavanti, saṁvṛtiparamārthayorbhedaṁ prati sābhiniveśatvāt | ityalamatiprasaṅgena |

prakṛtamanusarāmaḥ | evametā nāḍīrūpā adhyātmani | bāhye tu mukhasaṁsthānāyu dhādidhāriṇyaḥ sattvāśayaviśeṣamāśritya maṇḍalacakre vyavasthitāḥ, pullīrādipīṭheṣu ca 

p.59

kṣetrajārūpeṇānugrahaṁ kurvantyaḥ krīḍanti ramante pravicārayantīti | tathā''dhyātmanyapi tāsāṁ mukhādi vidyate | sarvā eva nāḍayo mahāsukhacakrādudbhūya vajravārijaparyante mukhāni prakaṭayanti | tadaṅkurāṇi pratyekaṁ bahūni bhujā dhātūparañjanādvarṇavatyaḥ | tathāhi nakhadantaṁ śi(si)tam, keśaroma kṛṣṇam | tvaṅmalaṁ kṛṣṇaraktam | māṁsaṁ raktavarṇam | snāyavaḥ sitāḥ | asthimālā sitā | bukkaṁ kṛṣṇam | hṛdayaṁ sitaraktam | akṣiṇī śi(si)tāśi(si)te | pittaṁ pītam | phuphphusaṁ raktam | antrāṇi cāguṇavartiśvetā[ni] | udaraṁ śyāmam | purīṣaṁ pītam | sīmantaṁ raktasitam | śleṣmā sitaḥ | pūyaṁ candragauram | lohitaṁ lohitameva | prasveda āgneyavarṇaḥ | medaḥ śi(si)tam | aśru muktāphaladhavalaḥ kheṭaḥ kṛṣṇaśi(si)taḥ | siṅghānakaṁ pītaṁ sitamiti varṇabhedaḥ | saṁsthānamāsāṁ kuṭilarūpatayā vāmadakṣiṇapracāreṇa sthitamālīḍhādirūpeṇa svabhāvasiddhaḥ (ddham) | āyudhamāsāṁ kartikapālaviśuddhayā vikalpamalabhedakasahaja svabhāvaṁ vijñeyam | atra ślokāḥ -

vikalpamalavicchedalabdhasaṁvedanātmikāḥ |

grāhyagrāhakanirmuktasahajānandaniṣṭhitāḥ ||

sparśamātreṇa lokasya buddhatvaphaladāyikāḥ |

ḍākinyādi daśākhyātā ścakragatāstu kalpanāḥ ||

abhedyādisvabhāvena sthitā jagati sarvadā |

dhāturūpamahāvīracaturviṁśatisaṁyutāḥ ||

svadehāntargatā nāḍyo vīrāśca yadi tatkatham |

mūḍhā bhramanti pīṭhāni pullīrādīni nirvidaḥ ||

sarvaṁ bāhyaṁ parityajya bhāvanāstamaṇaṁ(naṁ) tathā |

adhyātmayogayuktena yoginā mokṣa āpyate ||9||

iti vasantatilakāyāṁ niṣpannakramasādhanopāyikāyāṁ rahasyadīpikāyāṁ ṭīkāyāṁ saptamanirdeśe vistaravyākhyā ||7||

p.60

aṣṭamo nirdeśaḥ

athānyatamasya tathāgatakāyasya maṇḍalahomayoga japabhāvanādividhikriyāṁ sabāhyādhyātmarūpeṇa saṁpravakṣyāmi ||1||

saptatriṁśanmahābodhipakṣasthadharmalakṣaṇaiḥ |

devatairherukādyaistu nāḍīrūpaiḥ susaṁsthitam ||2||

śarīraṁ maṇḍalaṁ ramyaṁ caturdvāraṁ yathoditam |

aṣṭābhiḥ svāṅgabhūtaistu stambhaistairvidhṛtaṁ sthitam ||3||

idānīṁ bāhyamaṇḍalayogajāpahomādīnadhyātmanyavasthitān prakaṭayitumathānya-tamasyetyādinā''ha | etacca subodham, prāyuktatvāt | tatra śarīrameva maṇḍalaṁ pratipādyate | dehamaṇḍalamiti saṁbandhaḥ ||1||

kīdṛśam ? saptatriṁśadityādi | saptatriṁśadbodhipākṣikadharmaviśuddhayā vyavasthitā yā etā nāḍyastadrūpeṇaiva jñānacittavākkāyasamayacakrasthā ḍākinyādayo'vasthitā ityādheyamaṇḍalaviśuddhimāha | tat kasya hetoḥ ? iha nirvikalpanirālambanirāvaraṇasvabhāvā ḍākinya ityucyante, 

ḍe ḍai) vaihāyasi gaga(ma)ne buddho dhātuḥ prakalpitaḥ |

sarvākāśacarāḥ(rā) siddhā ḍākinīti nigadyate ||

iti vacanāt | pañcajñānamahānabhasi carantyaśca nāḍyastasmāttā eva ḍākinya ityucyante, tatsparśādubhayoravikalpatattvodayāt ||2||

ādheyamuktvā''dhāramaṇḍalamāha - śarīraṁ maṇḍalamityādinā | tatra śarīrameva maṇḍalam, cittavākkāyamaṇḍalanāḍīdhāturūpāṇāṁ yoginīvīrāṇāmāśrayatvāt | ata eva 

p.61

samatvāt sarvabhāvena caturasraṁ prakīrtitam |

kāyavākcittarūpeṇa tricakrātmakamucyate ||4||

girimastakakiñjalke vairambhādi yathākramam |

guruparva krameṇaivamutpannaṁ maṇḍalaṁ hi tat ||5||

sthitaḥ pādatale vāyurvairambho dhanurākṛtiḥ |

sthitastrikaṭi deśetu trikoṇe jvalanastathā ||6||

ramyam, bāhyarajoraṅgādyanapekṣaṇāt | bāhyamaṇḍalaṁ caturdvāraṁ yathā''dhyātmamapīti darśayannāha | tatra dehamaṇḍale catvāri dvārāṇi netraśrotranāsikāmukhākhyāni, athavā yathoditamiti yathā prāguktāni tāni dvārāṇi vibhāgena catvāri bhavanti | vāmadakṣiṇanāḍyāṁ cittadvāraṁ prathamam | ātmapīṭhādīni catvāri dvitīyaṁ vāgdvāram | navātmakaṁ kāyadvāramadhaūrdhvabhedād dvidhā | evaṁ caturvāram | pratidvidvistambhayuktatvādaṣṭastambham | adhyātmani cakṣurādināḍīstambhairyuktam | bāhyamaṇḍalaṁ yathā caturasraṁ tathā samabhāvena dehamaṇḍalamapi caturasraṁ jñeyam | kutaḥ samatvamasya ? yathāyaṁ kāyaḥ pādādhastāduṣṇīṣāntaṁ pramāṇavāṁstathā prasāritabāhurapi tatpramāṇa eva | bāhyamaṇḍalaṁ cittavākkāyamaṇḍalātmakaṁ tricakraṁ caturviśatparam, tathā'dhyātmanyapi cittavākkāyanāḍyādhārabhūta-śiraādijānuparyantacaturviṁśatipīṭhādhyātmikacakratrayopetam ||3-4||

girimastakakiñjalka ityādinoddeśaḥ | sa ca vāyvādimaṇḍalacatuṣṭayoparisthita-sumeruśikharārūḍhaviśvapadmākhyayā pratipādyamānaḥ | tathaivādhyātmanyapi dehamaṇḍalamaṇḍalāṅkitaṁ gurūdeśādadhigantavyam ||5||

nirdeśamāha - sthitaḥ pādatale vāyurityārabhya vyaktamavyaktarūpata ityantena maṇḍalāṅkitatvamucyate | pādatale pādādhastādvāyuḥ sthitaḥ | dhanurākāratvādviśiṣṭārambhatvāt sa eva vairambhaḥ | svārthe'ṇ | vaikṛtavat pādaviharaṇātmikā ca kriyā vairambha

p.62

vartulākārarūpo hi varuṇastūdare sthitaḥ |

hṛdaye pṛthivī caiva caturasraṁ samantataḥ ||7||

kaṅkāladaṇḍarūpo hi sumerugi(rgi)rirāṭ tathā |

tacchirobhāgasaṁsthaṁ tu dvātriṁśaddalapaṅkajam ||8||

svaravyañjanasaṁbhūtaṁ dvātriṁśadbodhimānasam |

padmamadhya gataṁ yattaccandramaṇḍalamucyate ||9||

mastiṣkaṁ tu śiromadhye sthitaṁ yattadudāhṛtam |

tasya madhye tu haṁkāro bindurūpo hyanāhataḥ ||10||

ityucyate | etena vāyumaṇḍalasya kāritraṁ sanniveśaścoktaḥ | tadupari yo'yaṁ trikaṭipradeśaḥ kaṭibhāgastatra strīpuṁsayoragnimaṇḍalaṁ trikoṇaṁ svabhāvato raktamaṇiyuktatvādujjvalaṁ vyavasthitam | tadupari vartulamantrāvalīdravatāyogādvāruṇamaṇḍalamudaradeśe svabhāvato vyavasthitam | tadupari hṛdaye cakṣuṣi(vakṣasi) caturasraṁ phala(kana) kasadṛśaṁ pṛthivīmaṇḍalamāste | ya eṣa tadupari grīvābhāgaḥ kaṅkālāparaparyāyaḥ sa eva merurjñātavyaḥ, cakṣurādyaṣṭaśṛṅgopetaḥ, taddalacatuṣṭayaratnamayatvāt | tasya meroryadetacchirastanmadhye yā abhedyādyā dvātriṁśannāḍayasta(stā) eva viśvapadmaṁ bhagavata āsanaṁ vijñeyam | tadantarālikālisvaravyañjanātmadvātriṁśadbodhicittapiṇḍitamustuluṅgameva candramaṇḍalaṁ bhagavato viśeṣāsanam | nahyāsanānāṁ svabhāvasiddhaḥ kaścidviśeṣastantreṣu pratipādyate, viśuddhitattvasya sarvadā'vivakṣitatvāt | pudgalādhimuktivasā(śā)t prabheda āsanānām | ata eva tricakrasthavīrayoginīnāṁ kvaciccandramaṇḍalāsanāni, kvacit sūryāsanānīti pratipādayanti ||6-9 1/2||

p.63

tanmūlaṁ sarvalokānāṁ sthirāṇāṁ ca calātmanām |

sthitaṁ tadbījarūpeṇa vyaktamavyaktarūpataḥ ||11||

sarveṣāṁ dehināṁ rūpaṁ tasmādutpannamāditaḥ |

śravatyamṛtarūpeṇa vyavasthitamaharniśam ||12||

tenaiva bhidyate nādo vahnisaṁtoṣa kāriṇā |

sampūrṇaṁ maṇḍalaṁ tena bhavatyeva na saṁśayaḥ ||13||

tasya madhya ityādi | tasya mastiṣkasya madhye'nāhatākṣaro haṁkāraḥ sravadamṛta-prasaratvād bindurvedanaśīlo bindurityucyate | sa sarveṣāṁ sthiracalātmanāṁ bhāvānāṁ kāraṇabhūtatvāt pūrṇapratiṣṭhāsthānam | ata eva bījarūpeṇa vyaktam, pāramārthikabodhicittarūpeṇāvyaktam | tata eva sarveṣāmapadaikapadadvipadacatuṣpada bahupadānāmaṇḍajasvedaja-jarāyujopapādukānāṁ tiryakpretanārakadevāsuramanuṣyāṇāṁ dehināṁ deha ādita evotpanno mātṛ pitṛsamāpattivaśādanyadāsyāmṛtameva sravannavasthitam | sa bhagavato herukasya svarūpam, dharmatayaiva sarvadharmāṇāṁ vyāpteḥ, buddhotpādānutpāde'pi tasyā[sya] sthitatvāt, ādyanutpannatvāt sarvadharmāṇāṁ pratītyotpannatvādutpādābhāvād ata eva nirodhāsiddheḥ |

na cātrotpadyate kaścinmaraṇaṁ vāpi kasyacit |

saṁsāra eva jñātavyaścittarūpākṛti[ḥ] sthitaḥ ||

iti vacanāt | utpādanirodhavikalpe'pi vastubhāve nirālambaḥ | pratibhāsamānālambe'pi tasya māyopamatvāt sarvameva vastujātamavācyamaniruddhamanutpādaṁ vijñeyamiti ||10-12||

prajñopāyasamāpattimāha- tenaiva mahāsukhacakrasthena svadehe maṇḍalārūḍhe vā maṇḍalīsvarūpajñānavahnisantoṣakāriṇā nādo nirmāṇacakrakarṇikāsthitā kārā[d]

p.64

tadeva maṇḍamityuktaṁ vastūnāṁ sāramuttamam |

tad gṛhṇāti lātīti śarīraṁ maṇḍalaṁ matam ||14||

bhidyate | svasthānāccālyasvarūpagatasudhāta[ra]ṅgapāśa(na)lampaṭatayā daṇḍabhaṅgaṁ kārayitvonmūlyata ityarthaḥ | uktaṁ ca -

nādo hi sarvavarṇānāṁ padavākyaprabhedinām |

eka kāraṇatāṁ prāpte nābhideśe vyavasthitaḥ ||

vāyūpavāyūśca(ca)krasya vyutthānādikriyāṁ prati |

recakādisvarūpeṇa pravṛttītaratāṁ śritaḥ ||

daśadhā madhyarūpasya sa evāśraya ucyate |

manthamanthānasaṁyogāt sa mahāsukhakārakaḥ ||

ūrdhvajvālanayogena skandhādīndriyadāhakṛt |

kālāgnirūpa evāsau sarvasaṁhārakārakaḥ ||

bindurindusvarūpeṇa jagadāhlādakārakaḥ |

mahāsukhe mahācakre'nāhatākṣararūpadhṛk ||

tuṣārakarasaṁkāśabodhicaitanyavipruṣaḥ |

sphuraṁstu haricakrānte sravannevopatiṣṭhate ||

sa eva prāṇināṁ prāṇaḥ sa eva paramākṣaraḥ |

sarvavyāpī sa evāsau sarvadehe vyavasthitaḥ ||

anenāpyāyito nādaḥ santoṣapadabhāgbhavet |

vasantatilakāyoga [ḥ] sa eṣa vinigadyate ||

tasmāttenaiva maṇḍalaṁ catuṣpīṭhātmakaṁ vā nirmāṇādimaṇḍalaṁ sampūrṇamākhyāyitaṁ bhavati | bahirapi maṇḍalādhipatinā svasvābhena maṇḍalaṁ paripūrṇaṁ bhavati, nānyathā ||13||

p.65

saptatriṁśanmahānāḍīcakraṁ hi maṇḍalaṁ matam |

bodhicittaṁ mahāratnaṁ maṇḍalaṁ tattvamaṇḍalam ||15||

bāhyābhyantararūpeṇa vyāpya viśvaṁ vyavasthitam |

bāhyaṁ tu rūpaśabdādi ṣaḍindriyapravartanam ||16||

abhyantaraṁ tu śukrādi siddhadravyaṁ vyavasthitam |

sabāhyābhyantareṇaiva bodhicittena vajriṇām ||17||

ādhāramaṇḍalaniruktimāha - tadeva maṇḍalamityādinā | sārasya nāḍīdhātu-vasantatilakāsvabhāvaḍākinīvīraśrīherukavajravārāhīmayasyādheyamaṇḍalasya saṁgrahāt śarīrameva maṇḍalamucyate | maṇḍāya yadā (maṇḍopapadād) dānārthāllāte(teḥ) pratyayavidhānāt ||14||

ādhyātmikaviśuddhimāha - saptatriṁśadityādinā | ya ete saptatriṁśadbodhipākṣikā dharmāḥ saṁvidrūpāstadviśuddhayā prāguktanāḍīcakrameva maṇḍalam | vīraviśuddhimāha - bodhicittamityādinā | caturviṁśatiryāni bodhicittaspandanāni dhāturūpāṇi tadevānarghatvānmaṇḍasya devīcakrasya maṇḍalaṁ tatsāragrāhakaṁ vīramaṇḍalaṁ [ca] jñeyam ||15||

nirmitamaṇḍalaṁ dvidhā-bāhyaṁ caturasrādi, ābhyantaraṁ garbhamaṇḍalaṁ tricakrādi | iha tu bāhyaṁ śiraādi jālandharādi, ābhyantaraṁ nāḍīdhātumayam | ata eva na mamaikasyaitanmaṇḍalamapi tu viśvasyāsya pañcagatikasyāpyetanmaṇḍalaṁ jñeyam | ata āha-vyāpya viśvaṁ vyāvasthitam | api ca, bāhyamaṇḍale rūpaśabdādibhiḥ pūjābhirabhyantaramaṇḍalaṁ pūjyate | abhyantaratu kalaśakapālodare pañcāmṛtāni sukhapūjārthaṁ vidyante | iha tu bāhye rūpādibhiḥ pañcakāmaguṇairindriyadvārāṇi pūjyante | āntare siddhāni svabhāvasiddhāni dravyāni(ṇi) pañcavyomabhūtāni dravyāni(ṇi) sthitāni | tadarthamāha - bāhyaṁ tu rūpaśabdādi ityādi | bāhyaṁ sthūlasūkṣmasamayadānāya śiṣyebhyo darśyate | iha tu sthūlasūkṣma -

p.66

sthūlasūkṣmasvarūpeṇa jagadbandhu svarūpiṇām |

buddhānāṁ bodhisattvānāṁ samayārthoditena tu ||18||

janmanīhaiva buddhatvaṁ prāpnoti maṇḍalādataḥ |

śrāvakāṇāṁ ca buddhānāṁ pratyekānāṁ tathaiva ca ||19||

brahmādīnāṁ ca devānāṁ niṣpattirmaṇḍalādataḥ |

abhyantaraistu śukrādyairbāhyai rūpādibhistathā ||20||

prabhedabhinnena bodhicittena vajradhareṇa sarvajagad buddhatvasādhakena buddhatvaṁ bodhisattvatvaṁ ca samayaṁ dātumuditena hetunā tasmādeva maṇḍalāt tatpadaṁ prāpyate ||16-17||

tadarthamāha - sthūlasūkṣma prabhedenetyāha(di) | tatra sthūlāścaturviṁśatidhātavaḥ | sūkṣmaṁ bodhicittam | athavā sthūlā navadvāranirgatā malā dra(drā)vyāḥ, sūkṣmaṁ bodhihṛdayaṁ drāvakaḥ (kam) | uktaṁ ca -

sthūlasūkṣmaprabhedena dvidhābhāva mupāgataḥ |

sthūlaṁ navavidhaṁ dravyaṁ sūkṣmaṁ bheda(bodhi)svarūpakam ||

siddhāni (siddha) dravyāṇyamūni syurdrāvakadravyabhedataḥ ||iti |

bāhyamaṇḍalamadhyanāyakaḥ śrāvakapratyekabuddhasamyaksaṁbuddhabrahmādinirmāṇaṁ karoti sattvārtham | āntare tu śravantīti śrāvakā navadvārāṇi | cakṣurādivijñānāni pratyekabuddhāḥ, asaṁskṛtatvāt | ānandādayaḥ samyaksaṁbuddhāḥ | kāyavākcittāni brahmādayaḥ | ete sarva etasmādeva maṇḍalānniṣpadyanta iti maṇḍalanirṇayaḥ ||18-19 1/2||

bāhyādhyātmikā(kaṁ) homamāha - ābhyantaraistu śukrādyairityādi | iha bāhye tilāhutibhirācāryaiḥ samayāgnimukhena jñānāgnistarpyate, tathaiva rūpādiviṣayaiḥ pratyāhāradhyānābhyāṁ śukrādyaiśca samāpattijanitaiḥ pañcaskandhādibuddhatatsutamaṇḍalaṁ tarpyate | prajñāgnau caṇḍālījvalana tīkṣṇatvād dāhojjvale homo'sau vijñeyaḥ ||20-20 1/2||

p.67

havibhiḥ kriyate homaḥ prajñāgnau tu mahojjvale |

ṣaḍāyatanadhātūnāṁ skandhādīnāṁ viśeṣataḥ ||21||

devatārīpiṇāṁ teṣāṁ ḍākinīnāṁ tathaiva ca |

yoga[ḥ] pūjā samākhyātā tena te pūjitā yataḥ ||22||

śiraḥkapālametattu havirbhājanamucyate |

śruvaṁ tu rasanākhyātā hṛccandro lalanātmakaḥ ||23||

pātrīti mukhamuddiṣṭaṁ kuṇḍaṁ ca nābhimaṇḍalam |

karmamārutanirdhūto brahmāgnistrikaṭe sthitaḥ ||24||

pūjāmāha - ṣaḍāyatanadhātūnāmityādi | iha prāguktena nyāyena pañcaskandhāḥ pañcaḍākāḥ ṣaḍāyatanāni ṣaṭcakravartinaḥ khaṇḍakapālādyāḥ | dhātavaścatasro jñānadevyaḥ | ḍākinyaḥ ṣaṭtriṁśannāḍyaḥ | evameṣāṁ devatādirūpiṇāṁ prajñopāyādvayayogena yo yogaḥ, sā pūjā vijñeyā | uktaṁ ca -

niḥsvabhāvapadābhyāsāddevatārūpabhāvanā |

sā matā mahatī pūjā sarvabuddhaprasādhanī || iti |

eta evāja - tena te pūjitā yata iti ||21-22||

prāguktāhomasyāṅgānyāha - śiraḥkapālametattu ityādi | yadetacchiraḥ kapālaṁ mūrdhni kapālam, tadeva candrājyahaviṣa ādhārabhūtatvāddhavirbhājanaṁ nānyat | tathā vāmadakṣiṇage lalanārasane adhodravyavāhitvādyathākramaṁ sruksruvau jñeuau | nirmāṇacakre nābhimaṇḍalaṁ vahnikuṇḍam, tatr haviṣaḥ pātāt | manthamanthānasaṁyogāt karmaṇo yatra tadbhūto brahmāgnistattvamayo jvalanaḥ sa trikaṭe tadadho guhye trikoṇe jvalannāste, svabhāveneti vākyaśeṣaḥ | bahirapi brahmāgniḥ śāntike śasyate | sa cāraṇinirmathanādudbhavatīti ||23-24||

p.68

nādaṁ tu (dastu) mantra ityukto jāpa mā(ā)vartanaṁ bhavet |

bhāvanāpratibhāsastu maṇḍalādvayayogataḥ ||25||

sahajarūpametattu jinānāṁ maṇḍalādikam |

homamabhidhāya jāpamāha - nādasta mantra ityukta ityādi | yo'yaṁ prāgukto nābhideśāduccāraṇāt prāṇavāyuḥ, sa eva sarva mantrahetutvānmantra ityucyate | tasyaiva praveśādikrameṇa yadāvartanaṁ sa jāpa ucyate | etena prakṛtijāpo'yaṁ sarvalokasādhāraṇa uktaḥ |

uktaṁ ca -

ye vai tridhātuke sattvāḥ prāṇāyāmasamāśritāḥ |

mantrarājaṁ japantyajñā dhyānādhyayanavarjitāḥ ||iti |

jāpamuktvā bhāvanāmāha - bhāvanāpratibhāsastvityādi | bāhye kāyavākcittānyālambya yogināṁ pratibhāsate | adhyātmani nirmāṇādicaturmaṇḍaleṣu mudrānikāyādipratibhāsa eva bhāvanā | niḥsvabhāvatālambanaṁ vā maṇḍalādvayayogaḥ, saiva bhāvanā | 

uktaṁ ca -

abhāve bhāvanā bhāvo bhāvanā naiva bhāvanā |

iti bhāvo na bhāvaḥ syād bhāvanāto na labhyate ||25||

upasaṁhāramāha - sahajarūpametattu jinānāṁ maṇḍalādi miti | jinānāṁ sarvasattvānāmetanmaṇḍalādikaṁ maṇḍalahoma yāgajāpabhāvanākhyaṁ sahajarūpaṁ svabhāvasthitaṁ na tu kṛtrimam | kṛtrimaṁ tu sahajapravṛttyarthameva deśitamiti sarvasattvā vajradharā eveti | eṣāṁ maṇḍalānāṁ bāhyā ācāryādhiṣṭhitā, adhyātmani tu ka ityāśaṅkayāha - ācāryaścittarājastu maṇḍalādhyakṣarūpata iti | yo'yaṁ cittavajradharaḥ svasaṁvedyasvarūpatvena 

p.79

ācāryaścittarājastu maṇḍalādhyakṣarūpataḥ |

sarvamatraiva boddhavyaṁ maṇḍalādi yathoditam ||26||

iti śrīvasantatilakāyāṁ maṇḍalahomayoga japabhāvanādi-

vidhikriyānirṇayanirdeśo'ṣṭamaḥ ||8||

prāguktamaṇḍalānyabhedena budhyate sa evācāryaḥ | tat savidve(śe)ṣācaraṇādācārya ityucyate | ata evāha - maṇḍalādhyakṣarūpata iti | atrādiśabdo lupto draṣṭavyaḥ | atideśamāha - sarvamatraiva boddhavyaṁ maṇḍalādi yathoditamiti | yadihānuktamaṇḍalādīni maṇḍalopa -

p.70

karaṇāni | sūtrarā(ra)jobhūparigrahāvāhanasthāpanavisarjanamaṇḍalasādhanābhiṣekasnāna-baliprabhṛtayastatraiva dehamaṇḍale boddhavyāḥ, jñātavyā iti yāvat | tathāhi - madhyanāḍī sūtreṇa(tram), raktaśukraviṇmūtrādīni maṇḍalarajāṁsi, catuviṁśatipīṭhasaṁgrāhidaśanāḍyo bhūmayaḥ, tāsāṁ layādikrameṇa paribhrama(graha)ṇaṁ bhūparigrahaḥ, praveśādikrameṇāvāhanādīni, jñānolyā maṇḍalasādhanam, vajramaṇikalaśāt padmāsanasthadevīdevatācakrasya dhārāsāreṇābhiṣekamatra, iyaṁ(yan)niṣyandānā(nāṁ) rasanāsvādo baliriti ||26||

iti vasantatilakāyāṁ niṣpannakramasādhanopāyikāyāṁ rahasyadīpikāyāṁ 

ṭīkāyāmaṣṭamapaṭala vistaravyākhyā ||8||

p.71

navamo nirdeśaḥ

athānyatamasya tathāgatakāyasya mantracakroddhāraṁ kathayiṣyāmi ||1||

trikoṇaṁ maṇḍalaṁ ramyaṁ vajrāralliviniḥsṛtam |

dharmodayeti vikhyātaṁ yoṣitāṁ bhaga ityapi ||2||

tasya madhyagataṁ padmamaṣṭapatraṁ sakarṇikam |

tatrālikālisaṁmiśrā aṣṭau vargā vyavasthitāḥ ||3||

yaḥ prāgukto mantrajāpaḥ, ko'sau mantra iti, tamu(du)ddhāraṁ pratipādayitumathetyādinā navamaṁ nirdeśamāha - anyatamasyeti | yasya kasyacit sattvasya svabhāvasiddho yo mantrastasyoddhāraṁ tataḥ sarvamantrāṇāṁ prabhava iti pratipādyate ||1||

tatra bāhye trikoṇaṁ maṇḍalaṁ likhitvā tada(na?)ntareṣvaṣṭadalaṁ kamalaṁ citrayitvā tanmadhyakarṇikāyāmakāraṁ daleṣvaṣṭāṣṭabhedenālikālī vinyasya "caturthasya tu pañcamam" ityādinā krameṇa "pañcamasya tu pañcamam" ityādinā ca prapañcena mūlamantrādīnuddhārayet | adhyātmani tu yadetattrikoṇaṁ mūlapīṭhamadhyanāḍyaṣṭakasahitam, tatra vargāṣṭakasahitāli-kālimadhyavartī bhagavānakāro niḥśeṣavarṇapadavākyamahāvākyādirūpeṇāvasthitaḥ, tata evaite varṇāḥ prādurbhavanti | te ca padāni janayanti, tānyapi vākyāni, tanyapi mahāvākyāni yāvallaukikabhāṁvabhedamanantaṁ caturaśītidharmaskandhasahasrāṇīti sarvo'yaṁ varṇādyaprabhava iti | sa ca nābhiguhyayorādhārādheyabhāvasya vivakṣitatvānnirmāṇacakrameva mantrādhāra ityuktaḥ ||2-3||

evamakārānvayā akāraprabhavā mantrā anurūpeṇa śāntikādikarmasaṁghātaṁ kurvanti pravartayanti, nānyathāparijñātatattvā mantrā iti |

p.72

kurvanti karmasaṁghātaṁ mantrarūpeṇa dehinām |

pañcāśadakṣarāṇyeva vedādisaṁsthitāni vai ||4||

uktaṁ ca -

svabhāvo mantravargasya paramākṣara ekakaḥ |

tatparijñānamātreṇa mantrāḥ syuḥ karmakāriṇaḥ || iti |

tathā - 

ata eva hi necchāmo mantrān varṇasvarūpiṇaḥ |

nahi śaktāstṛṇasyāpi kubjīkaraṇahetavaḥ || iti |

ata āha - kurvanti karmasaṁghātaṁ mantrarūpeṇa dehināmiti | pañcāśadakṣarāṇītyādinā saṁkhyāmāha | ālīnāṁ prajñopāyarūpeṇa dvitvāccatuḥṣaṣṭiḥ saṁpadyante | tatrālivargaṁ dvidhā kṛtvā varṇā dvātriṁśat saṁbhavanti | rakṣayorūrdhvādho nyāsāt kālayo dvātriṁśadeva | mūlatastu sākṣāt pañcāśadvarṇāḥ | tairvarṇairvedānīti caturdaśavidyāsthānāni paranikāyaprasiddhayā, svanikāyaprasiddhayā tu pañcavidyāsthānānyāśritya vartate'kāraḥ uktaṁ ca -

ekādinavamadhye tu daśabhiryo na badhyate |

tamabaddhaṁ vijānīyāt sa vetti paramaṁ padam ||

svaravyañjanavarṇāśca navasaṁkhyānuvartinaḥ |

abaddhānyonyasaṁyogād yo vetti sa jagadguruḥ || iti |

aṅgāni vedāścatvāro mīmāṁsā nyāyavistaraḥ |

purāṇaṁ dharmaśāstrāṇi vidyā hyetāścaturdaśa ||

iti parayūthyapakṣaḥ |

lakṣaṇaṁ hetuvidyā ca tathaivādhyātmikā(kī) punaḥ |

cikitsāśilpavidye dve vidyāsthānāni pañca tu ||

etāni sarvānya(ṇya)kārādevodidhrayanta iti sarvamantreśvaraṁ taṁ vinā teṣāmuccāro na vidyate | ata āha - vedādisaṁsthitāni vā iti ||4||

p.73

mantrāṇāṁ caiva tantrāṇāṁ śāstrāṇāṁ bāhyarūpiṇām |

etānyeva svarūpāṇi nānyadanyo'sti kiñcana ||5||

a ka ca ṭa ta pa ya śavargairetāni pañcāśadapi samāni matāni |

vajrārallau padmagatāni pratidala dikṣuvidikṣu vinirgatāni ||6||

eṣāṁ madhye tu kiñjalke vidyate parameśvaraḥ |

aṣṭābhi rvargakaiścaiva veṣṭitaḥ paramākṣaraḥ ||7||

śāntaraudro bhayasvabhāvānāṁ mantrāṇāṁ pratyaṅgirādīnāṁ ca rakṣācakrāṇāṁ bāhyaśāstrāṇāṁ ca prāguktavidyāsthānānāmetānyeva varṇāni kāraṇatāṁ prayānti | nānyadatrāsti kiñcaneti boddhavyam | ata eṣa mantroddhāro nirvikalpaḥ sarvatra yoginītantrādau boddhavyaḥ | tadarthamāha - nānyadanyo'sti kiñcaneti ||5||

ko'sau mantraḥ, kiṁparivāraḥ, kutra sthitaḥ, kiṁsaṁkhyāka ityāśaṅkyāha - a ka ca ṭa ta pa ya śa madhyagatānītyādinā granthena | prativargādādyakṣaramādāyālikālī sakalavāṅmayahetū aṣṭau vargā bhavanti | ta eva pañcāśadvarṇā ālikālyoḥ samīkaraṇāccatuḥ- ṣaṣṭiḥ sampadyante, pratināḍīmekaikavarṇānudhyānāt | ata eva nirmāṇacakre pañcāśadakṣarāṇi svabhāvasiddhāni aṣṭāṣṭakabhedabhinnaśrīcakrasaṁvaramaṇḍalacatu ṣaṣṭidevatāmayānyaṣṭasu digvidikṣu vyavasthitāni jñātavyāni ||6||

madhyanāyakamāha - tāsāṁ madhya ityādinā | tāsāmālikālimayīnāṁ nāḍīnāṁ madhye, parameśvaraḥ paramavīrayoginīsvabhāvā varṇāsteṣāmīśvaraścakravartī | tathāhi napuṁsakabījacatuṣṭayaparihāreṇākārādayo dvādaśavarṇā bhagavān dvādaśabhujaḥ | dagdhabījāni catvāri ḍākinī-lāmā-khaṇḍarohā-rūpiṇyaḥ (kā?) | kādayo hāntā makārabindu-lāñchitāstricakravīravīriṇyaḥ | yādayo hāntāḥ kākāsyādyāḥ | kṣakāraḥ kṣayaḍākaḥ | madhye'kāro vajravārāhīti | ata etairaṣṭabhirvargairveṣṭito'sau paramākṣaro'kāra eva samastamantraheturiti | tata etena mantrā uddhriyanta iti ||7||

p.74

akāraḥ sarvavarṇāgryo mahārtho varganāyakaḥ |

ata eva samudbhūtāḥ sarvamantrāstu dehinām ||8||

yā khaṅgāñjanapādalepa guṭikāpātālayakṣāṅganā-

strailokyodaracāri(varti) sūtakagatāḥ karmānugāḥ siddhayaḥ |

yāḥ sarvāstu maharddhayaḥ svabhavane satpañcakāmānvitā-

stā vargāṣṭakamadhyagān(t) svaravarānniryānti vargātmakāt ||9||

tasyānuśaṁsāmāha - akāra ityādi | mahārtha iti, ādyanutpannatattvasūcakatvāt | varganāyaka iti, tenaiva teṣāṁ prāṇitatvāt | ye ca dehināṁ sādhakā[nāṁ] vā ye mantrā vākyāni praṇavādīni vā tata eva jātā utpannāḥ | evaṁ sarvaṁ eva sattvā mantraparāyaṇā[ḥ] svabhāveneti sthitam ||8||

karmaprasarasiddhayaścaitatparijñānādeva nānyasmādapīti vaktumāha - yā khaṅgāñjanetyādi | khaṅgacakra ratnavajrapadmavidyādharasiddhayaḥ pañca, khaṅgasyopalakṣaṇatvāt | yayā naṣṭacchāyo bhavati sā'ñjanasiddhirdvitīyā | yayā kṣaṇamātreṇa yojanaśatasahasrāṇyākrāmati sā pādalepasiddhistṛtīyā | yayā bhūgatanidhānāni paśyati, biladvāraṁ praviśyāsurakanyakā ākarṣayati vā, sā pātālasiddhiścaturthī | yayā manorama taravapuṣo yakṣiṇīrbhuṅkte sā yakṣāṅganāsiddhiḥ pañcamī | yayā mukhakṣiptayā sarvabuddhakṣetrāṇyaṭitvā buddhebhyo dharmaṁ śṛṇoti sā guli(ṭi)kāsiddhiḥ ṣaṣṭhī | yayā śāntyādīnyaṣṭau karmāṇi sādhayati sā trailokyodaravartinī siddhiḥ saptamī | yayā pāṣāṇatāmrādīn suvarṇa(rṇī)karoti sā sūtakasiddhiraṣṭamītyaṣṭau mahāsiddhayaḥ | anyā api divyacakṣurādilakṣaṇā aṇimādayo vā kāryaiśvaryādayo vā laukikalokottarāḥ siddhayaḥ, tāḥ sarvā vargāṣṭaka -

p.75

yaḥ kaścitprasaro vācāṁ jantūnāṁ pratipadyate |

sa sarvo mantrarūpo hi tasmādeva prajāyate ||10||

nādo hi mantra ityuktaḥ sarveṣāṁ tu śarīriṇām |

viśvagranthimahāsthānāddharmāralle (lli) viniścaret ||11||

na kaścinniyato mantraḥ siddhārthastu vyavasthitaḥ |

anutpannasvabhāvo hi mantro vargeśvaraḥ paraḥ ||12||

iti śrīvasantatilakāyāṁ mantroddhārākhyāna-

nirdeśo nāma navamaḥ ||9||

bhūṣitāḥ(tāt) prathamasvarādevodbhavantīti na pṛthak prapañcena tatsādhanāya yatnaḥ karaṇīya ityuktaṁ bhavati ||9||

sarvasattvāntargatatvena tasya vyāptiṁ pradarśayannāha - yaḥ kaścidityādinā | dehināmapadādīnāṁ yo vākprasaro vyaktāvyaktobhayātmaka utpadyate, sa sarvo mantrarūpa eva, tadutpattibhūtasyāntargatatvāt ||10||

nābhideśāduccaran mahāsukhadhvaniritaro vā nāda eva mantraḥ, manastrāṇanād guptabhāṣaṇāt | samāpattau sarvo'yaṁ strīpuṁsavargastameva bhāṣate, tenaiva ca pramodyate, daṇḍabhedena mūrcchati, tenaiva bindubhedo'pyāpyata ityevamādikarmasaṁghātakṛtasarvadehināṁ viśvagranthimahāsthānānnirmāṇacakrāddharmāralli[ḥ] sarvavarṇapadavākyamahāvākyādeścaturaśotidharma-skandhārallivyāpakaḥ | viniścaret prabhavati |

p.76

ratikāle samutpanne yaṁ bhāṣante purandhrayaḥ |

vyaktāvyaktasvabhāvo'sau nāda[do] mantra iti smṛtaḥ ||

harṣe kope prasāde ca svapne mūrcchākṣaṇe mṛtau |

prabodhe ratikāle ca sa evāśrūyate dhvaniḥ ||11||

upasaṁhāramāha - mantrasiddhau prāguktāyāṁ na kaścinniyato vidyate mantrasya(mantraḥ), yenāsau karmasiddhimabhini[rva]rtayati, bhāvanāyāṁ sāti śayenātiśayatvād ayamevātiśayo yo dharmatākṣareṇa vyāptiḥ, tasyāṁ styāṁ te vividhavicitrakarmakāriṇo bhavantīti | tadarthamāha - anutpannasvabhāvo hi mantro vargeśvaraḥ para iti | ādyanutpannasarvabhāva-svabhāvasūcako'yamakāraḥ | taddṛṣṭayaivai tairma(te ma)ntrā svakarmaṇi prayuktāḥ saphalā bhavantīti | ata eva vargeśvara iti teṣāmādhipatyakṛt, na tu te tadadhipataya iti ||12||

iti vasantatilakāyāṁ niṣpannakramasādhanopāyikāyāṁ rahasyadīpikāyāṁ ṭīkāyāṁ navamanirdeśavistaravyākhyā ||9||

p.77

daśamo nirdeśaḥ

athānyatamasya tathāgatakāyasya dharmasaṁbhoganirmāṇatrikāyarūpeṇa mahāsukhajñānaṁ pravakṣyāmi ||1||

śironābhigataṁ cakramekārākṛtisaṁsthitam |

hṛtkaṇṭhaṁ ca gataṁ cakraṁ vaṁkārasadṛśaṁ matam ||2||

idānīṁ dharmādikāyatrayasvabhāvacatuścakravasantatilakāniruktimantrādyoni(dyauli)-catuṣṭayapañcasvarādisvarūpāvācyasahajapratipādanārthaṁ daśamanirdeśamathetyādinā''ha | atheti nirdeśāpekṣayā''nantaryārthaḥ | yasya kasyacidanyatamasya | dharmādirūpeṇeti kāyatrayarūpeṇa | mahāsukhajñānamiti sahajaṁ pravakṣyāmītyuddeśaḥ | etaduktaṁ bhavati - sarva eva sattvāstrikāyasahajamayaṁ(yāḥ), triyuktatvāt ||1||

teṣāṁ sthānamāha - śironābhigataṁ cakramityādinā | yadetacchironābhyo[ra]ntare sthitaṁ cakradvayaṁ tadekārākṛtīti, adho dharmodayasamatvāt pṛthivīsādharmā(rmyā)cca | ūrdhvamuṣṇīṣakamalakarṇikāpi trikoṇākṛti[ḥ], dharmodayasvabhāvatvāt | tathā hṛtkaṇṭhagatamapi cakradvayaṁ vaṁkārākṛti | va(vaṁ)kārasya vilomasanniveśādapi trikoṇameva | etaduktaṁ bhavati - nirmāṇamahāsukhacakrayoḥ prajñopāyasvabhāve'pi, ubhayoḥ prajñārūpatvāt | tathaivopāyaprajñāsvabhāvayorapi hṛtkaṇṭhacakrayorapi prajñārūpatā, sarveṣāmavadhūtyā vyāpyatvāt ||2||

p.78

nābhimadhye sthitaṁ padmaṁ catuḥṣaṣṭidalānvitam |

dvātriṁśattu dalaṁ padmaṁ mūrdhni madhye vyavasthitam ||3||

kaṇṭhamadhye gataṁ cāpi padmaṁ tu ṣoḍaśacchadam |

hṛdaye'pi tathā caiva padmamaṣṭadalānvitam ||4||

catu[ḥ]ṣaṣṭidalaṁ caiva nirmāṇaṁ parikīrtitam |

aṣṭadalamahāpadme dharmakāyaḥ pravartate ||5||

ṣoḍaśāre tu saṁbogo dvātriṁśacchadake tathā |

mahāsukhamahājñānaṁ samantāt saṁvyavasthitam ||6||

nābhimadhya ityārabhya padmamaṣṭadalaṁ smṛtamityantena nirmāṇādicakrāṇi catvāri yathākramaṁ catuḥṣaṣṭidvātriṁśatṣoḍaśāṣṭadalāni, daṇḍanāḍīsaṁkrāntiprahara(ṇa?)svarūpatvāt | yathā bahiḥ sūryapracāreṇa daṇḍādivibhāgastathaivādhyātmani prāṇapracāreṇa | sa cakrāśrita eveti kālacakrāṇyetānīti pratipāditaṁ bhavati ||3-4||

catuḥṣaṣṭidalamityārabhya samantāt saṁvyavasthitamityantena na kevalaṁ prajñopāya-kālaviśeṣasvabhāvāni catvāri, yāvannirmāṇa kāyādisvabhāvānyapi bhavantīti pratipādyate | tatra nābhicakraṁ nirmāṇakāyaḥ, buddhabodhisattvarūpāṇāṁ skandhāyatanasvabhāvasarva-sattvānāmutpatteḥ | hṛccakraṁ dharmakāyaḥ, hūkārādirūpaskandhadhātūpasaṁhārakatvāt | kaṇṭhacakraṁ saṁbhogakāyaḥ, apyeṣāṁ dharmāmṛtaparibhogadānātyanu raśvādācca | śiraścakraṁ mahājñānaṁ svabhāvakāyaḥ, pāramārthikabodhicittasvarūpatvāt | uktaṁ ca -

trikāyaṁ dehamadhye tu cakrarūpeṇa saṁsthitam |

trikāyasya parijñānaṁ cakraṁ mahāsukha(khaṁ) smṛta[m] || iti |

p.79

nirmāṇacakramadhye tu vargāṣṭakaniveṣṭitam(taḥ) |

varṇānāmagrarūpo'sā vakāraḥ paramākṣaraḥ ||7||

dharmacakre tu vikhyāto hūkāro'nāhato mataḥ |

pañcasvarasamāyukto yaralavairvibhūṣitaḥ ||8||

saṁbhogacakramadhye tu oṁkāro varṇadīpakaḥ |

catasṛbhiḥ kalābhistu samantāt parivāritaḥ ||9||

mahāsukha mahācakre haṁkāro bindurūpakaḥ |

candrasūryau tu vikhyātau pārśve tu vāmadakṣiṇe ||10||

tathā -

kāyāḥ kṛtā yena jagaddhitārtha

kulāni devyaḥ kulanāyakāśca |

saṁ(sva)mūrtimantrānugatasvarūpo

niṣevyatāṁ vajradharaḥ śivāya || iti || 5-6 ||

cakrādheyamantramūrtitvaṁ sarvasattvānāṁ pratipādayitumāha - nirmāṇacakramadhye tvityārabhya haṁkāro dīpaka ityantena granthena | tatra nirmāṇacakre prāpte[pro]ktena nyāyena madhye'kāro daleṣvālikālī | hūkārāḥ pañcaḍākabījāni sanapuṁsakāni dharme | caturdīrghapraṇavāḥ ṣoḍaśasvaravṛto brahmā vā kaṇṭhe | dviguṇāliveṣṭito'dhyā (dho)mukho hakāraḥ śirasi | yathākramaṁ mahāmaṇḍala samāpannā jñānamaṇḍalā(la) samāpannajñānamaṇḍalaśāntaśā(sā)ntaracaturnāḍīherukamaṇḍalarūpāṇi cakrāṇyetānīti pratipāditaṁ bhavati ||7-9 1/2||

evaṁ cakrāṇāmāśrayabhūtaṁ nāḍīdvayamāha - candrasūryau tu vikhyātāvityādi | vāmadakṣiṇayoścakrāṇāṁ candrasūryau prāṇāpānādūrdhvamadhaḥ śukraraktadhātū pravahantyau lalanārasane sthite jñeye | etena bahiścandrasūryaprakāśa ādhyātmika eveti kathitaṁ bhavati ||10||

p.80

kaṇṭhādārabhya vāmena nāḍī saṁbhogakāyikī |

nābhimadhye tu viśrāntā adhomukhī madāvahā ||11||

nābherūrdhva tu yā nāḍī vahatyūrdhvamukhī tathā |

kaṇṭhamadhye tu viśrāntā raktāvahā prakīrtitā ||12||

madaścandra iti khyāto rakta[ḥ] sūrya iti smṛtaḥ |

dvāradvayasamārūḍhau adhaūrdhvasamāśritau ||13||

etau hi candrasūryākhyau nāḍīdvayaṁ prakīrtitau |

vīrāṇāṁ ḍākinīnāṁ tu gatyāgatinibandhanau ||14||

tayordravyavāhitvaṁ dvāraṁ sanniveśaṁ ca prakāśayitumāha - kaṇṭhādārabhyetyādinā | yeyaṁ vāmapārśve lalanākhyā nāḍī, sā'dhomukhī kaṇṭhādārabhya nābhimadhyaṁ yāvanmadaṁ vahati | tathā yeyaṁ dakṣiṇapārśva rasanākhyā nāḍī, [sā] ūrdhvamukhī nābherārabhya kaṇṭhaṁ yāvadraktaṁ vahati || 11-12 ||

madaraktayoḥ paryāyamāha - madaścandra iti khyāta ityādinā | yo madaścandraḥ śukramapānavāyuśca, taduktam - "sa sūryaḥ prāṇavāyuśca" [iti] | varṇataḥ kṛtyataśceti vākyaśeṣaḥ | etau candrākauṁ cittadvāraṁ dviprabhedadakṣiṇottarāyaṇarūpamāśrityordhvādhaḥpravāha-vṛttyā pravahantau lokeśākāśagarbhasvabhāvā amitābharatnasaṁbhavarūpiṇau jñeyau, "vajrasūryāmitābhau dvau mūlaṁ saṁsārasādhane" iti vacanāt | bahirapi yadastācalāt sūryo'dho gacchati, tadodayāccandra ūrdhvaṁ gacchati | viparyayenā(ṇā)pi | yāvetau cittadvāramāśritau candrākauṁ tāveva vīraḍākinīnāṁ gatyāgatipravṛttinibandhanau vijñeyau | tathā vīrāścatuviṁśatidhātavaste candracaraṇāḥ | evaṁ nikhile yāḥ sarvasattvānāmiti jñeyāḥ ||13-14 ||

p.81

astamanodayārthauṁ tu svapnaprabodhayoḥ sthitau |

vāmadakṣiṇapārśve tu svarā dvādaśa saṁsthitāḥ ||15||

ūrdhvaṁmukhā[ḥ] samākhyātāḥ kakārādibhirāvṛtāḥ |

adhomukhaistu pārśvasthai yakārādibhiryojitāḥ ||16||

kṣakārākṣarasaṁyukto adhobhāge tu veṣṭitaḥ |

yadā kaṇṭhe mahārāgarūpeṇa candramāḥ sthitaḥ ||17||

tathā bahirudayā stamamāvadhyāndana (manau mādhyandina) eva pravṛttā iti darśayutumāha - astamanodayārthāvityādinā | tatra yadā prāṇavāyurdakṣiṇanāsāpuṭenodeti tadā'pānavāyurvāmanāsāpuṭenāstameti | evamahorātreṇa candrasūryapracāraḥ sarvasattvānāṁ sthita eva | svapnaprabodhāvapi tathaiva vijñeyau | svāpaścandrāṁśaḥ, [prabodhaḥ] sūryāṁśaḥ | evaṁ svāpaprabodhāvastha candrārkasvarūpāmitābharatnasaṁbhavarūpatā jñātavyā ||14 1/2||

abhyāntarastūpaṁ kālamṛtyuvañcanaṁ ca pratipādayitumāha - vāmadakṣiṇapārśve [tvi]-tyārabhyādhobhāge vyavasthita ityantena granthena | vāmadakṣiṇanāḍyornapuṁsakabījavarjitā dvādaśasvarā yathākramamadhaūrdhvamukhāḥ sabindu[ka]kārādicatuviṁśativyañjanairadhaūrdhvamukhaiḥ parivṛtāḥ svabhāvenaiva nāḍīnādarūpeṇa vyavasthitāḥ | ata evāha - madhyīkṛtya niyojitā iti | adho'pānamārge'pānarakṣakaḥ kṣakāraḥ śaṅkhamudrāyāṁ sthita ūrdhvaṁ tu repha iti | dharmacakramadhyagatahūkāraraśmibhirvāmadakṣiṇasvaravyañjanānyākṛṣya madhye praveśānte tadā kulikāpūjāvaśāt kālamṛtyū vañcayitvā vajradharamahāśvāsaprāpto bhavati yogīti || 15-16 1/2||

adhunā bodhicittasya sthānasaṁcāravaśāt kāyatrayarūpatāṁ pratipādayitumāha - yadā kaṇṭha ityādinā | kaṇṭhe yadā ṣoḍaśakalāsvarūpo vā paravaśa(rasa)rūpa ścandramā -

p.82

saṁbhogastu tadākhyāto buddhānāṁ kāya uttamaḥ |

nāsāgre tu tadā cāsau vajrāgre tu yadā sthitaḥ ||18||

astaṁgatastu saṁbhogaḥ kāyo'pi ca yadā bhavet |

bhagamadhya gataścāsau sarṣapa iti viśrutaḥ ||19||

sūryarūpasamākhyāto nirmāṇakāya ucyate |

buddhānāṁ bodhisattvānāṁ spharaṇaṁ tena jāyate ||20||

padma narteśvaro rājā padmaprakāśayogavān |

tasminnastaṁgate bhānau nirmāṇakāyarūpake ||21||

stiṣṭhati, tathā nāsāgre hṛnnābhyagravajrāgre ca, tadā paripūrṇasukha tvāccandro'sau saṁbhogakāya ityucyate | tasyaiva(sa eva) viśeṣeṇa buddhānāṁ skandhānāmuttamasvasaṁvedyaḥ kāyo vijñeyaḥ | sa eva yāvadvajrāgrāccandro'staṅgato bhagamadhye patitaḥ sarṣapapramāṇāstaṅgata-sūryamadhyapraviṣṭastadāsau nirmāṇakāya iti saṁkhyāṁ(jñāṁ) gacchati | hetumāha - buddhānāmityādinā | tataścandrasūryasaṁyogāt skandhādirūpāṇāṁ buddhabodhisattvānāṁ spharaṇaṁ jāyate, tato'sau nirmāṇakāyaḥ, pṛthagjanānāmadṛśyatvāt saṁbhogakāyo'staṅgataḥ, nirmāṇakāyaḥ sattvārthaṁ karotīti vyavasthā ||17-20||

ata eva tasya sūryamadhyasthasyāpi svarūpaṁ padmanarteśvarākhyamavivṛttamiti pratipādayitumāha - (sa eva ?) padmanarteśvaro rājeti | padmanartanaṁ padmanartastatreśvara iva prabhavatīti padmanarteśvaraḥ | rājate sūryasaṁyogāccīna piṣṭavadvirocata iti rājā | tadarthamāha - [padmaprakāśayogavāniti] padma(dme) prakāśate śobhate iti padmaprakāśaḥ svayambhūḥ, tadyogādekībhāvādapi padmakā(pra)kāśayogavāścandra ityucyate ||20 1/2||

p.83

vyaktasaṁbodhicittākhyaṁ piṇḍībhūtamanāvilam |

saṁsāramārgavicchinnaṁ prapañcopaśamaṁ śivam ||22||

nirdvandvaṁ paramaṁ śuddhaṁ śrīvajrasattva rūpakam |

śrīheruka iti khyātaṁ tantrastu ghuṇarūpakaḥ ||23||

hāsadarśanapāṇyāpti tantratrayavyavasthitaḥ |

rāgaṁ caiva virāgaṁ ca varjayitvā ghuṇaḥ sthitaḥ ||24||

uktau saṁbhoganirmāṇakāyau, dharmakāyamāha - tasminnastaṁgate bhānāvityādinā | tasminnirmāṇakāyasaṁjñake sūrye candrāstaṅgate tatra praviṣṭedvayorvyaktau sāmarasyaṁ prāptayoḥ satyoḥ, tasya bodhicittasyeti candrasya sūryasya ca piṇḍībhūtamanāvila ubhayavikalpakalaṅkāpagataḥ sa dharmakāya iti pareṇa saṁbandhaḥ | kīdṛśaḥ ? vyaktidvayasāmarasyasaṁsāra-mārgasya tadvikalpasya vicchedo yasmiṁstathā prapañcayoḥ saṁbhoganirmāṇakāyayorupaśamo yatra, tataḥ samānādhikaraṇasamāsaḥ | sahajatvācchivaḥ | parasparaviruddhapakṣadvayojjhitatvānnirdvandvaḥ | svasaṁvedyatvāt paramaḥ | niḥkleśatvācchuddhaḥ | vajraṁ śūnyatā, sattvaṁ karuṇā, tanniśritatvādvajrasattvasvarūpastrivimokṣa mukhopāyaṁ prakṛtiprabhāsvaravimokṣa-mukhopeyarūpatvāt śrīherukaḥ | sa eva dharmakāya ityucyate | manastrāṇanāt sa eva mantraḥ | rāgādikleśajālasya palālasyai(sye)va bhakṣaṇāt sa eva ghuṇaḥ ||21-23||

nanu yogirnātantre ghuṇa eva (eva ghuṇo) nirdiṣṭo na kriyāditantreṣviti kathamavyāpako dharmakāya iti cet; ucyate - hasitetyādi | kriyācaryātantreṣu prajñopāyānāṁ parasparaṁ hāsaḥ, yogatantre tu darśanam, yogacaryobhayatantreṣu pāṇigrahaṇam | upalakṣaṇaṁ caitat | mahāyogatantre āśleṣaḥ, yoginītantreṣu dvandvam | uktaṁ ca -

p.84

sarvanāḍīsamāyogaḍākinījālasaṁvaram |

rahasyaṁ pṛthivīdhātau parame'pi jale tathā ||25||

rahasye tvanalākhye tu vāyau sarvātma saṁsthitam |

sadā sthitamidaṁ proktaṁ sarvabuddhātmasaṁvaram ||26||

athavā ''darśarūpeṇa samatāyāṁ tathaiva ca |

pratyavekṣaṇābodhe ca kṛtyānuṣṭhānake tathā ||27||

hasitaprekṣitābhyāṁ vā āliṅga dvandvakaistathā |

tantrāṇāmapi caturṇāṁ sandhābhāṣeṇa deśitam || iti |

evaṁ rāgavirāgayā (yos) trayaṁ varjayitvā sarvatraiva tantreṣu ghuṇo vyavasthita iti vyāpakatvaṁ dharmakāyasyeti na doṣaḥ ||24||

dharmakāyasya maṇḍalacakrarūpatāṁ darśayitumāha - sarvanāḍītyādinā | sarvābhirnāḍībhiḥ samāyogo yeṣāṁ dhātūnāṁ te sarvanāḍīsamāyogāścaturviṁśativīrāstairupalakṣitā yā etā ḍākinyastāsāṁ jāla samūhastatra saṁvarastattvam, bodhicittarūpa ityarthaḥ | dharmakāyasya sarvākāratāṁ darśaya[n] rahasya ityādyāha | yadetattantrarāje rahasya ityādike(kaṁ) vākyaṁ tat sandhābhāṣayā pṛthivyaptejovāyudhātuṣu bāhyeṣvābhyantareṣu catuścakreṣu sarvabuddhātmaśaṁ(saṁ)varaṁ(ro) mahāsukhasvarūpo vyavasthitaḥ, dharmatārūpatvāt ||25-26||

athavetyādinā suviśuddhadharmadhātukamityantena tasyaivādarśādipañcabuddhasvabhāvatāmāha | tathāhi vicitrajñeyacakrapratibimbitatvāt sa evādarśajñānam | apadādīnāmekatama -

p.85

sadā sthitamidaṁ proktaṁ suviśuddhasvabhāvakam |

vairocane'thavā caiva athavā ratnasaṁbhave ||28||

athavā cāmitābhāvau(bhevā) yadvā'meghe sadā sthitam |

pañcāmṛtamayaṁ piṇḍaṁ bindurūpaṁ manomayam ||29||

suviśuddhamahājñānaṁ sarvadevīsvarūpakam |

vajrasattva iti khyātaṁ paraṁ sukhamudāhṛtam ||30||

svayambhūrūpametattu dharmakāyaṁ prakīrtitam |

asyaiva sahajā prajñā sthitā tadrūpadhāriṇī ||31||

tvāt sa eva samatājñānam | sa eva vivṛtiprati (vi)cayāt pratyavekṣaṇājñānam | jagadarthasya tata eva pravṛtteḥ sa eva kṛtyānuṣṭhānajñānam | dharmatārūpatvāddharmadhātujñānamasāviti || 27-27 1/2||

vairocana ityādinā'syaiva pañcabuddhasvabhāvatāmāha | tathā hi svasaṁvedyarūpeṇa rocanāt sa eva vairocanaḥ | rāgādibhirakṣobhyaḥ sa eva | ratnayoḥ saṁbhoganirmāṇayoḥ saṁbhavo'ta iti ratnasaṁbhavaḥ | jñānamayyo'parimitā bhā[so] yasya so'yamamitābhaḥ | sattvārthakriyāyāṁ sapha(ka)lā siddhiryataḥ so'moghasiddhiḥ | vivṛtirūpamuktvā sāṁvṛtaṁ rūpamāha - pañcāmṛtamayamityādi | rahasyādipañcabhiḥ pañcāmṛtamayamapi piṇḍaṁ bindurūpaṁ pañcavyomamadhye sāma rasyamāpannaṁ saṁvṛtamapi suviśuddhadharmadhātujñānaṁ svadehe sthitaṁ vadanti buddhā iti vākyaśeṣaḥ | tasyaiva viśeṣaṇamāha - vajrasattva iti | prāṅnirṇītaḥ paramasukhasvabhāvo hetupratyayanirapekṣo yaḥ sa dharmakāya ityucyate | etena punarapi vivṛtirūpatvamasya pratipāditaṁ bhavati || 27-30 1/ ||

p.86

karmamārutanirdhūtā jvalantī nābhimaṇḍale |

vārāhīti suvikhyātā vasantatilakā smṛtā ||32||

vālāgraśatasahasrāṅgo vidyucchatā (ta) samaprabhā |

devatāyogakāleṣu romakūpāgrasandhiṣu ||33||

uktaḥ kāyatrayasvabhāvo bhagavān śrīherukaḥ, tadabhinnāṁ bhagavatīṁ vārāhīṁ darśayitumāha - asyaiva kāyātmanaḥ sahajasvabhāvasya śrīherukasya nābhimaṇḍale jvalanta(ntī) manthamanthānasaṁyogajā karmamārutasaṁdhukṣitā vahnirūpiṇī yā saṁvit, saivāsya sahajaprajñā svabhāvasiddhā candracandrikeva | saiva vārāhī vāyurephābhyāṁ mātariśvahuta-bhugbhyāmīrayati srāvayatīti vārāhī, na tu sūkarānanā | vasantaṁ hūṁkārādistilakeva tilakā, taṁ prāpya santuṣṭeti prāk pratipāditatvāt ||31-32||

asyāḥ pramāṇamāha - bālāgretyādinā | bālāgrasya yaḥ śatasahasro lakṣapramāṇo bhāgastadvadaṅgaṁ svarūpaṁ yasyāḥ sā tathā | etenātisakṣmatvamasyāḥ pratipāditaṁ bhavati, yogijñānagamyatvāt | uktaṁ ca -

atyantasūkṣmavisatantusamānarūpā

kalpāgnipūrvakamahāsukhadhāma yāvat |

yā vyāpya tiṣṭhati mahāpuruṣopalabhyā 

prajñā ca sā nigaditā varaherukasya || iti |

vidyucchaṭāsamaprabheti saudāmanīsannibhā prabhābhāsurā | tasyāḥ kāritramāha -

devatāyogakāla ityādinā | devatāyogaḥ prajñopāyādvayayogastatkāle tadavasare saiva jñānāgnijvālā yoginaḥ sarvaromakūpasandhibhyo nirgatya surāsurāḥ(rān) skandhendriyavikalpāṁstarjayitvā dharmasaṁbhogacakrayorgranthirūpāṇi skandhadhātuvikalpendhanāni dagdhā(gdhvā) dakṣiṇena nāsārandhreṇa nirgatyorṇākoṣagatena randhreṇa daśadiggatānāṁ praviśva tacchikhārandhraṁ teṣāṁ cakracatuṣṭayaṁ dagdhvā punarvāmanāsārandhreṇa nirgatya śikhārandhreṇa praviśya

p.87

niścarantī diśaḥ sarvāstarjayantī surāsurān |

hṛdaye dharmacakre tu dagdhvā saṁbhogacakrataḥ ||34||

nāsārandhreṇa niṣkamya dakṣiṇena samantataḥ |

ūrṇākośa gatenāpi randhrena(ṇa) daśa dikṣu vai ||35||

buddhānāṁ bodhisattvānāṁ nāsārandhreṇa vāmataḥ |

praviśya śikhāyāṁ cakraṁ samādahya viniṣkamet ||36||

pūrvoktena ca randhreṇa śikhāyāṁ praviśet punaḥ |

dagdhānāṁ caiva buddhānāmānandaṁ janayet punaḥ |

nābhimaṇḍalamāgamya sthitā bhavati pūrvavat ||37||

iti śrīvasantatilakāyāṁ dharmasaṁbhoganirmāṇakāyatrayoliṅgana-pūrvakaśrīherukavasanta-vajravārāhī tilakā smṛtā | gatyāgatitantramantrajñāna-guhyālinirmāṇasaṁbhogadharmamahāsukhacakragatapadmacatuṣṭaya svaradvādaśamātrā-catustriṁśadakṣarasvarūpa pratyarthavartitathāgatākhyānaṁ daśamaḥ ||

pūrvavaddagdhānāṁ tathāgatānāmāpyāyanaṁ karoti, nābhimaṇḍale ca sthirā bhavati vilīyate | uktaṁ ca - "manthamanthānasaṁyogād jñānavahniriha karmamārutena prerito nābhimaṇḍale pralīyate, jvalati dīptibhiḥ | samayacakragatān sugatān dagdhvā saṁbhogacakragatamupāyaṁ triḥ 

p.88

yāḥ khaṅgāñjanapādalepa guṭikāpātālayakṣāṅganā-

strailokyodaravarti sūtakagatā[ḥ] karmānugāḥ siddhayaḥ |

pradakṣiṇīkṛtyorṇākoṣagatena marmodghāṭanadvāreṇoḍḍiyānasaṁjñakena daśadiksthitatathāgatānāṁ jālandharasaṁjñakena kanakadvāreṇa praviśya teṣāṁ pūrvacakracatuṣṭayaṁ dagdhvā pūrvoktadvāreṇa nirgatya kṣīradhārāmavagamya dagdhānāṁ tathāgatānāmānandaṁ janayati" iti | tantrolijñānolī ukte | "vāmadakṣiṇapārśve svarā dvādaśa saṁsthitāḥ" (10|15) ityanena mantroliḥ, dharmakāyavicāre tu guhyoli ||33-37||

upasaṁhāramāha - tatra kāyatrayo(yā)liṅgane cakracatuṣṭayakathanena vyaktidvayakathanena tatsāmarasyapratipādanena coktaḥ | nādabindusaṁghaṭṭakathanena herukavajravārāhyorvasantatilakārtha uktaḥ | gatyāgatiśabdena tayoḥ saṁyoga uktaḥ mantratantrajñānaguhyoli kathanam | vāmadakṣiṇaparśveṣu svarā dvādaśa saṁsthitāḥ" (10|15) ityanena bāhyena(vākyena) tathā "asyaiva sahajā prajñā" (10|31) ityārabhya "cakraṁ nirdahya niṣkramet" (10|36) ityantena ca vākyena tathā "dagdhānāṁ caiva buddhānāmānandaṁ janayet punaḥ" (10|37) ityanena ca "nābhimaṇḍala māgamya sthitā bhavati pūrvavat" (10|38) ityanena ca catasra olayo mantratantrajñānaguhyākhyāḥ kathitāḥ | tathā nirmāṇādicakracatuṣṭaye yaḥ pañcasvarādivinyāsa iti saṁkṣepeṇa dviguṇībhūtālikālidvayahūkārādibījapañcakanapuṁsakabījavinyāsa(sā?) - dīrghabrahmavinyāsa-dvātriṁśadālipariveṣṭitānāhatākṣaravinyāsaśca "nirmāṇacakramadhye tu vargāṣṭapariveṣṭitā(taḥ) | varṇānāmagrarūpeṇa akāraḥ paramākṣaraḥ ||" (10|7) ityādinā granthenoktam(ktaḥ) | uddeśāpekṣayā nirdeśaḥ | uddeśo hi saṁkṣepeṇa pratipādanam | nirdeśo vistareṇeti śeṣaḥ | eṣa nirdeśa iti pariccheda ityarthaḥ | yāḥ khaṅgāñjanetyādayo'ṣṭau mahāsiddhayaḥ prāguktāḥ spaṣṭārthāḥ | tāntu(tās)tāḥ prāguktavasanta-tilakasādhanopāyikāvabodhād bhavantīti pratipāditaṁ bhavati |

mṛdvindriyasattvaparihāreṇa tīkṣṇendriyapudgalaviṣayo'yamiti | darśayannāha - uddeśādityādinā | uddeśād gurupādaprasādatatpādapaṅkajo(ja)rajoratnaurnirdeṣṭa (ṣṭṛ)gurusamadhi -

p.89

yāḥ sarvāstu maharddhayaḥ svabhavane satpañca kāmānvitā -

stāḥ sarvā[ḥ] kalitā vasantatilakāyogaprabhāvoditāḥ ||

iti caryāvratiśrīkṛṣṇācāryeṇa gurūpadeśamāgamya śrīherukabhaṭṭārakasyā deśācca svapnagatama[va]dhāryaṁ śrīcakrasaṁvarā mnāyena bāhyābhyantaraṁ(ra)rūpataḥ svarūpadhyānato vācā sphuṭīkṛtya mandamatya vabodhāya sūciteyaṁ vasantatilaketi vajravārāhī devī ca vasantaśrīherukādeśād vasantatilaketi tadabhidhānaṁ granthasyāpīti |

iti vasantatilakā samāptā ||

gatatattvaratnavibhāgīkaraṇa paṭṭa(ṭu)bhirye samalaṅkṛtā maṇḍitāḥ, tathā ye cānye nirdeśāt prajñābhidhānādācāryāntaṁ prasādādanubhūtena sahajena pratipadaprativākyavāgbhistattvākṣarai-rdyotikābhirjinapuṅgavairbhagavadbhistathāgataiḥ samullāsitāḥ(taiḥ) sotsāha(tva?)mupanītāḥ -

"āgamāt pratyayaścaiva gurutaḥ pratyayastathā |

ātmataḥ pratyayaścaiva parataḥ pratyayastathā ||

caturbhiḥ pratyayairgrāhyam"

ityādi guhyatattvaprakāśe vacanāt | ata eva hi ye bāhyādhyātmaparigrahāditi yathā 

p.90

bāhye tathā'dhyātmanyapi sadṛśatvenopadeśaṁ gṛhṇanti, "yathādhyātmaṁ tathā bāhyaṁ saṁvaraṁ saṁprakāśitam" iti vacanāt | tathā ye ca svahṛdaya eva vajraḍākānvitā na bahiḥ, teṣāṁ kṛte iyaṁ vasantatilakā mayā kṛtā | yataste śraddhayā dṛḍhaṁ gṛhṇanti prameyamiti śraddhādṛḍhagrāhiṇe granthakāra ātmanaḥ svarūpadarśanamukhena granthasamāptiṁ darśayannāna - iti śrīgurubuddhetyādinā | ātmīyavajragurubuddhabodhisattvājñāprāptena tathāgatakāyasthitena caryāvratinā mayā kṛṣṇenedaṁ vasantatilakākhyaṁ daśanirdeśātmakaṁ kṛtaṁ yat parisamāptamiti sarvatantrārthasaṁgrahādanyāpekṣābhāvādityarthaḥ |

iti vasantatilakāyāṁ niṣpannakramasādhanopāyikāyāṁ rahasyadīpikāyāṁ ṭīkāyāṁ daśamanirdeśe vistaravyākhyā ||10||

iti vasantatilakaṭīkā samāptā ||